|
|
|
Augusts 1., 2004
12:13 - good morning sunshine?
Manējie nu gan var būt riktīgi maitas. Tad, kad no manis kaut kas ir
vajadzīgs, tad viss ir aizmirsts [iepriekš teiktie laipnie vārdi no
viņu puses] un ir naiva neizpratne, kāpēc es nevēlos pa taisno skriet
un darīt to, ko viņiem redz', darīt slinkums.
-Uztaisi man salātus.
-Ha! [zīmēju tālāk]
-Nu uztaisi..
-[ignors]
-Nu..
-Kāpēc? Pats nemāki?
-Man slinkums.
-Ha!
-Nu uztaisiii...
-Tu man brauc augumā, un gribi, lai es tev vēl salātus taisu?
-Kad es tev braucu augumā?
-Šodien. Ka man matu esot par daudz uz galvas un **cenzūra**.
-Kad es tev teicu, ka **cenzūra**?
-Nu ŠODIEN nepateici.
Vēlāk es gan, kā garlaicības nomocīta māsa uztaisīju viņam tos salātus,
bet, kad es šodien atteicos braukt uz vasarnīcu... Uzreiz viss ir
aizmirsts un es esmu pasaules lielākā sliņķe. Vajadzēja ciankāliju
piebērt tiem salātiem.
At least i'm home alone again.
|
18:59 - starp zobiem tumši sarkanās ērķšķogas šņirkstinot
Jūtos piekususi, un šoreiz pat nevis tāpat vien, bet no strādāšanas.
Izkasījos ar savējiem, bet beigu galā uz Rīgu tomēr brauksim.
Bet, ko es neciešu...ja simt un vienu reizi pārjautā kaut ko tā, it kā
es neko nebūtu teikusi.[šodien man patīk citēt sarunu fragmentus laikam]
-A ko tev Rīgā vajag?
-Es taču jau teicu - iepirkties! Cik reizes tu vari jautāt?
-Nu jā, bet - ko?
-Zini - ķieģeļus!
-Ā, tad tevi uz celtniecības preču veikalu jāved?
-Jā.
-Es tieši zinu vienu Ķīpsalā.
-Lieliski.
btw - kāds gadījumā nav kaut kur nebūt redzējis pārdodamies saldējumu Nacho, Poco Loco [kā pareizi rakstījās, neatceros] vai vismaz Olē ar ķiršu džemu?
|
19:33
Kā man patīk, ka spēju sajust kaut ko priekam līdzīgu par pavisam vienkāršām lietām. Šoreiz - dažas izprintētas bildītes. Vot tikai līmes nav, ar ko pielīmēt.
|
22:24 - pēc vannas
Well then...
Ar šausmām ir jāsaka, ka šodien ir pirmais augusts, ja nu kāds gadījumā vēl nav pamanījis. Ja nu ir pamanījis, tad varbūt nav sapratis, ko tas nozīmē. Jūtu nepārvaramu vajadzību paskaidrot, ko tad tas īsti nozīmē. Proti, pēc viena mēneša es, un vēl vairāki tūkstoši nabadziņu atkal atradīsies skolas solā. Tas vēl tā kā nebūtu nekas īpašs. Bet tagad paceļ rokas tie, kam sāksies pēdējais vidusskolas gads. [Es paceļu roku.] It kā nekas, kas varētu izraisīt paniku. Nu kā tad. Tā jau tikai aisberga virsotne.
Tas, ka šodien ir pirmais augusts, nozīmē to, ka pēc viena mēneša sāksies visa Lielā Jautrība. Vispirms ir kaut kā nebūt [vēlams, tik labi, cik vien iespējams] pabeigt 12. klasi. Ak, jā, pirms tam vēl izdomāt, kurus eksāmenus likt. Bet pirms tam - izdomāt, kurā augstskolā tālāk stāties. Un ja pēc tam vēl būsi dzīvs un pie pilnas saprašanas - dabūt darbu. Par kuru maksā. Algu, ar kuru tu vari uzturēt sevi. Tas nozīmē, ka vajadzēs katru nedēļu, piecas dienas [vismaz] laicīgi celties no rītiem, neatkarīgi no tā, kas ir darīts iepriekšējā naktī. Bastot nedrīkst. Un tā - līdz pat pensijai, ja vien tu nebūsi līdz tam laikam jau kļuvis bezdarbnieks, bezpajumtnieks vai vispār - līķis. Un ja nu tomēr tu piedzīvosi savu pirmo pensiju, tad tālāk vajadzēs domāt, kā lai ar tiem grašiem daudz maz cienījami uztur savus simts kaķus un pats sevi, starp citu, arī. Un neaizmirsti, ka jāizdomā arī kā tu vēlies tapt apglabāts. Un kur. Ak, jā - un jāizdomā arī, kam novēlēt savas mantas, ja tev tādas ir, un ja ir, kam novēlēt. Bet pirms pēdējā elpas vilciena vēl jāpaspēj visu savu dzīvi caurskatīt un izvērtēt.
Lūk, to nozīmē pirmais augusts.
|
|
|