|
Jūlijs 14., 2004
02:01 Es pārāk esmu iejutusies grāmatas galvenās varones lomā. Viena neveiklība pēc otras. Gāju atkal pusnaktī tantei pretī un braši iekāpu peļķē ar kreiso kāju. Nopriecājos, ka ne ar labo, jo tā man apdakterēta. Mhm. Kādu gabaliņu tālāk iekāpu arī ar labo kāju. Sweet.
Un tagad korinte laikam ir apvainojusies uz mani. Nu kāpēc tas notiek ar mani? Hm? M? Visu laiku ir viens liels klusums, nekas nenotiek, bet tad pēkšņi divi pasākumi vienā nedēļas nogalē, uz abiem gribu tikt, bet diemžēl sadalīties nemāku! Var tikai mēģināt kaut kā apvienot.
|
03:36 - nu jau veru muti ciet, vēl tikai pateikšu, ka laikam jāiet gulēt. Atkal garlaicīga nakts. nemocītu mani tāds slinkums, ielīstu vannā. Mutere man par tādu gājienu droši vien galvu norautu, bet.. varbūt tā arī būtu labāk, jo tā sāk neciešami sāpēt.
Šito gabaliņu man anti_dievs iesmērēja. Iet pie sirds. :) Mūzika: Rosewater - Normality
|
10:49 Centos klusināt savus smieklus, lasīdama savu K.E. grāmatu līdz pat sešiem no rīta. Pamodos jau deviņos, domāju, ka atkal puse dienas nogulēta. Velkoties lejā pa kāpnēm līdz pastkastei, divas reizes attapos bezmaz vai bučodama pakāpienus. Pirmajā reizē šķita, ka jābūt vēl vienam pakāpienam un es grīļīgi ieliecos ceļos līdz pašai zemei, otrajā reizē man samežģījās pēda un es gandrīz uztaisīju pati sev padeni. Noteikti izskatījos (un jutos arī) kā piedzērusies. Ja es tūliņ un uz līdzenas vietas nesākšu kaut ko darīt, aizmigšu stāvus. Kā es jūtos? Ak, paldies, ka apvaicājies, forsaken! Tā, it kā vispirms mani būtu izžļembājusi govs, un tad simts sumo cīkstoņu salēkuši virsū. Garastāvoklis:: 8/ Mūzika: pc čarkstoņa
|
11:25 Kas man varētu saprātīgi izskaidrot, kā dabūt gatavu, lai tā bilde, ko ieliek journal fonā, nekust ne no vietas?
|
15:44 Patiesībā ir baigi riskanti lasīt tādas grāmatas. Tur visi vienmēr dzer
un pīpē.. Un pēdējās dienās es jau kūpinu kā skurstenis. Ja agrāk man
viena paciņa turējās nedēļu, tad tagad... Svētdien nopirku, bet šodien
paciņā mētājas vairs tikai nožēlojamas piecas (vai sešas) cigaretes.
Kas mani sponsorēs?
Mammai rīt dzimšanas diena, bet man 1) nav ne jausmas, ko viņai
uzdāvināt 2) man nav naudas, par ko viņai kaut ko uzdāvināt, pat ja es
izdomātu, ko 3) nav ne jausmas, ko lai dara. Kā vienmēr visu atlieku uz
pēdējo brīdi. Protams, fakts, ka mans prātīgais brālis, kuram nauda
brīnumainā kārtā vienmēr pieturās makā, vēl apmēram divas nedēļas
mētāsies pa ierakumiem savā armijnieku nometnē, man bija
izkritis no prāta. ja man būtu septiņi gadi, es ar šķību roku varētu
uzzīmēt kādu kartiņu un justies kā muhameds, bet man ir par saviem
desmit gadiem vairāk (piemiegsim acis uz to, ka jau pēc septiņdesmit
sešām dienām [nez kāpēc, uzrakstot to tā, vairs neliekas tik tuvu] man stukņit astoņpadsmit). Īsāk sakot - ko lai iesāku?
Uzcept kaut ko? Bail riskēt..noindēšu ne tikai mammu, bet arī sevi :/
Mūzika: Haggard - Awaking The Centuries
|
18:36 - nomāktība Pārāk daudz kas šodien pamanās saiet grīstē. Atkal jau man veicas. Nē,
nē, nekas īpašs. Tikai tas pats, kas vienmēr. Prāts atsakās domāt
normālas domas. Vienmēr atgriežas pie tā, par ko negribu domāt.
Mūzika: The Sins of Thy Beloved - Until The Dark
|
|
|