|
|
|
Jūlijs 13., 2004
01:33
Man patīk. Tikko lasīju grāmatu un sāku rēkt. Vēl tagad ķiķinu pie sevis. Nobiedēju gan mammu, gan kaķi. Lieliski.
Vēlreiz skatīšos Queen Of The Damned. Katru reizi kaut kas jauns atklājas.
Paņēmu arī grāmatu Zilie putni. Atceros, ka bērnībā ļoti patika, bet es īsti viņā nemaz neiebraucu. Tagad varētu cerēt uz saprašanu.
Viņš. Neko. Ko gan viņš citu varētu darīt? Aij, whatever...
Garastāvoklis:: nevar tik daudz kafiju dzert
Mūzika: Static X - Cold
|
02:47
Tā vien šķiet, ka man sevis ir par daudz.
Jāpiekopj šizofrēnija laikam.
Kaut gan, no otras puses, es sāku samierināties ar sevi, un atklāju šo to, ko es vēl nezināju. Par sevi. Nezinu, vai to var saukt par patīkamu pārsteigumu. Un galu galā - whatever. Tāpat visi mirsim. Murgs. Tādi vai šitādi, labi vai slikti, melni vai balti, labi vai slikti, bagāti vai nabagi, vieni vai ne vieni - mirsim vienalga. Nav šajā ziņā nevienam priekšrocības nekādas. Gribētos tikai, lai nebūtu bail pilnīgi un itin nemaz no nāves.
Nedaudz dīvaini paliek, domājot par pārvākšanos uz dižo galvaspilsētu. Negribu pārvērsties par tādu, kas ne tikai staigā, ģērbusies Bik Bok, Cubus u.tml. parodijās, bet arī attiecīgi uzvedas. Kā putniņš, kam prātā ir nožēlojams tukšums. Seklums. Lētums.
Tikusi uz brīvām kājām vēl ņemšu un noraušos no ķēdes. To es negribu. Es gribu būt atpakaļ Novērotājos. Tajā pašā laikā atrodoties cilvēkos, protams. Jūs novērot. Jā, jā - jūs.
Sleep well, my children.
.post.scriptum. Šodien aizmuku no digitālās. Nebūs bildes tātad ;)
Garastāvoklis:: kaifs, ne dziesma
Mūzika: Jay Gordon Of Orgy - Slept So Long
|
03:23 - klikt.
Vajadzētu to jauno dzīvi sākt kaut kā labāk. Pārliecinošāk. Bet es vairs nezinu, vai gribu. Citiem noteikti būtu labāk. Bet, bet, bet..*brīva vieta iztēlei*.
Vai es vienīgā esmu nomodā???
Nu jau vairs nebūšu.
klakt.
|
13:28
Garlaicība sit augstu vilni.
Pamodos desmitos, iesitu zārkā lieku naglu un aizgāju atkal gulēt. Pamodos divpadsmitos, un tagad atkal domāju - moš iet gulēt? Bet pēc idejas vajadzētu uz aptieku aizvilkties.. Manas nabaga pēdas ir tik briesmīgā stāvoklī, ka es pat nezinu, ko iesākt, ar kuru galu sākt.
Brokastu pārslas ar pienu vienkārši saks. Griežās tagad pa kuņģi un maitā pašsajūtu.
Ellē ratā - ko lai dara?
Vakarnakt, kad jau taisījos likties gulēt, atnāca man ziņa Čau! Kā iet? Ko dari? Neesmu Tevi aizmirsis. Čatā nevari ienākt? No vienas puses man gribējās pasūtīt viņu pāris mājas tālāk, no otras puses, gribējās redzēt, kas šim sakāms. Uz jautājumu Kur tad tu biji pazudis? pirmā atbilde bija, ka "darba daudz" un tad visādas lētās atmazkas. Piedod, atvaino, bet lai uzrakstītu īsziņu, pat minūti nevajag. Tiklīdz es dzirdu vārdus "man bija daudz darba", vienīgā cienīgā atbilde ir "nu tad čau rasma!"
Piecas minūtes bazara, un es teicu, ka šausmīgi nāk miegs. Lai meklē citu idioti.
Mūzika: silence
|
15:39 - karoče
Ja gribat parēkt, paņemiet Ketrinas Eljotas "The Old-Girl Network" jeb latviskajā tulkojumā "Vēl mīlu un ceru". (Kā man patīk tie latviešu tulkotāji.)
Ja gribat nosist laiku, iemetiet aci http://www.starwoman.com
Ja gribat nopelnīt naudu, saki - par cik tu būtu gatavs uzrakstīt ZPD, ja tevi apgādātu ar visiem nepieciešamajiem materiāliem. tb - par cik tu būtu gatavs to visu glīti un prātīgi salikt kopā?
|
|
|