|
|
|
Jūlijs 6., 2004
02:10 - Nepatīkams fakts.
Nav neviena cilvēka, kam es naktī varētu piezvanīt, vēlāk par tādu gājienu neatraujoties pa pirkstiem.
Man vairs nav, ko teikt. Apnika runāt.
Mūzika: Chingy - One Call Away
|
02:26
Es te tagad tā iedomājos...
Būtu vienkārši ideāli, ja es sevi pilnībā nomocītu.
Tas būtu.. :) Man jau nu ļoti patiktu. Dzīvais mironis. vahum niht?
UPD. Vairs netaisīšu tos nolāpītos interešu topus. Visādi murgi uzpeld.
UPD.2. To "upd" man gribas lasīt kā "un pa dirsu". Karoče - čau.
Garastāvoklis:: cerīgs
Mūzika: Marilyn Manson - Redeemer
|
10:56 - Tā gadās, ja pūce maz guļ.
Pagulēju nepilnas piecas stundiņas, un prāts man tagad mierīgs. Varētu
ielaisties filozofiskās pārdomās, bet filozofiska runāšana pašam ar
sevi ne pie kā īpaši laba nenoved. Filozofs jau rod labumu no jebkuras
esošās situācijas, bet man tā nepatīk. Man nepatīk samierināties, kaut
gan bieži vien esmu spiesta. Man nepatīk pakļauties, lai arī to esmu
spiesta darīt biežāk, nekā būtu pieņemami. Nevaru ilgi būt tādā kā
pašnožēlas stadijā [nezinu, vai tie vārdi tiešām pasaka to, ko gribu
pateikt, bet visi jau nevar izteikties tik gudri kā citi]. Pienāk
mirklis, kad es zinu, ko gribu. Jā, tā notiek, lai arī cik neticami
izklausītos. Diemžēl vienmēr pa vidu jaucas mana tieksme lūkoties uz
lietām no visiem aspektiem. Redz', man ir kaut kas, par ko vēlos
cīnīties ar zobiem un nagiem, kaut kas, par ko būtu gatava pat dvēseli
pārdod [kam gan tā ir vajadzīga, par dvēseli tagad maksā desmit
santīmus, kamēr par iešanu uz priekšu, neņemot vērā nevienu šķērsli,
maksā desmitus, simtus un tūkstošus], kaut kas, kā dēļ būtu gatava uz
tik daudz ko, ka varētu pat teikt - uz visu. Bet ir taču tik daudzi bet. Ja es darīšu tā, cietīs tas, tas un tas. Savukārt, ja darīšu tā, viss var izvērsties šitā.
Es neesmu no tiem, kas kaut kur skries, kas būs superaktīvs un ne
mirkli nesēdēs uz vietas, mierā. Tagad man vairs nav bail no 18 gadiem,
bet es tos arī negaidu ar atplestām rokām. Ir tā - lai jau nāk. Es vairāk gaidu to laiku, kad man būs 20 vai 22, vai 24.
Ir brīži, kad domāju, ka...nē..kad Zinu, ka varu. Galvenais vajag
vispār izmēģināt. Tikai...lielāko daļu nopietnu lēmumu manā vietā
pieņem kāds cits. Pāriešana uz citu skolu pēc devītās klases bija mans
pirmaiz Lielais Lēmums. Ne vienmēr esmu apmierināta, bet spītīgums
neļauj galīgi nolaist rokas. Apmēram tā - Jūs visi domājat, ka es to nevaru, vai ne? Jūs domājat, ka skriešu atpakaļ? Nekā nebija! Protams, vecajā skolā man bija pavisam cita dzīve. Bet...hmm...laikam jau tā nebija manējā.
Man gribas jautāt padomu, bet es to nedarīšu.
Pašai jāizdomā.
Vēl jau ir laiks.
btw - Prodigy jaunais albums... \m/
Mūzika: Prodigy - Spitfire
|
13:36 - .Finito.
Nu būs beigas.
Mutere nopirkusi kaut kādu advancēto putekļusūcēju+gludekli. To aparātu
ieraugot, man šermuļi skrien pār kauliem. Kaķis ir ar mani
vienisprātis.
Vakar pirms pusnakts pabeidzu lasīt "Pieviltos". Grāmata rakstīta kā
filma. I don't like that. Ko tagad? Jālasa nākošā. Tikpat nekā labāka,
ko darīt nav.
( visvairāk skatītās bildes )
Mūzika: Prodigy - Wake Up Call
|
17:15
Nu bet..
Nu..
Bet..
???
Nu bet kur, ellē ratā, piķis rāvis, sasper jods, jibitīt matos un dritvaikociņ...???
Kur ir vasara?
Mūzika: Tori Amos - Winter
|
|
|