|
|
|
Jūnijs 10., 2004
08:22 - Mazvērtības kompleksi.
Vakarnakt, protams, laicīgi aizgāju gulēt (kas nu kuram
laicīgi), un ko es darīju? Skatījos, uz ko ir spējīgi cilvēki, kurus
nomoka mazvērtības kompleksi. Par savu izskatu. Redz', bija divi dvīņu
brāļi, kuri iedomājās, ka atliks vien viņiem izskatīties pēc Breda Pita
(kurš viņu pasludināja par pasaules seksīgāko vīrieti, hm?) un meitenes
uzreiz viņus mīlēs, dzīvē veiksies un kas tik vēl ne...Jā, labi,
izskatījās viņi pēc tās operācijas labāk. bet ne jau tur tas ponts.
Savu ļubestību viens no viņiem tik un tā nedabūja. Es arī līdzību ar
Pitu nesaskatīju, bet nu tas tā...
Un es domāju, ka mazvērtības kompleksi ir man... :/
Neesmu es ne superskaista, ne supergudra, ne superSupersuperwhatever,
bet es nemetīšu naudu ārā par operāciju, kas mani padarītu līdzīgu kaut
kādai zvaigznei, kura bauda pielūdzēju krišanu pie kājām.
post scriptum: Beidzot atcerējos un vakarvakar nopirku kafiju. Rītu, vienkārši baudas pēc, sākt ar kafijas tasi ir mmm...
Mūzika: Kelis - Trick me
|
11:34 - .Surprise.
- Ko tu dari sestdien?
- Šo sestdien?
- Mhm.
- It kā neko... A kas ir?
- Tad tev 11.00 vai 10.00, neatceros īsti, jāaiziet uz profeni.
- [man acis kubā] Kkkkko?
- Tevi tur gaida pārsteigums.
Man pat bail jautāt, kas tas par pārsteigumu.
UPD.
Pārsteigums ir autovadītāju kursi. =)
Mūzika: Jojo - Leave/Get out
|
16:26 - .Neveiksme.
Pastaigāju pa veikaliem ar mērķi sameklēt melnu nagulaku un kaut kādas
daudzmaz sakarīgas tupeles. Cilvēki uz ielām vai nu uzkrītoši neskatās
man virsū, vai nu uzkrītoši skatās. Tupeles neatradu. Nagulaku (pat)
atradu. Domāju - paraudzīšu, vai nav saķepusi vai pārāk šķidra ..mhm..
vēl labāk - tā pat nebija melna! f***ing sh**. Skaidrs, ka man bija
ļeņins vilkties uz otru pilsētas galu pēc tās lakas. Tā nu netiku ne
pie kā no tā, ko vēlējos. Tā jau neciešu vazāties pa veikaliem, un vēl
šitāda neveiksme.
Vispār - ielīdīšu grāmatu kaudzē un pasūtīšu nah*** visu f***ing pasauli. Piegriezās.
|
21:59
Atņemiet man acis, lai nevaru redzēt, atņemiet man ausis, lai nevaru
dzirdēt, atņemiet man sirdi, lai nevaru just, atņemiet prātu, lai
nevaru domāt! Cik var, nu - cik var?!? Man šīberis iet ciet jau no
grāmatas lasīšanas vien. Es vairs nevaru te nosēdēt. Man vajag kustību.
man vajag notikumus. man vajag piedzīvojumus, bet dzīve ir tik NEKĀDA,
ka es vairs nezinu, ko iesākt. Es zinu, kas būs rīt. Es pamatīgi
sagruzīšos tajā izlaidumā, tas ir simt punktu. Es noteikti izdarīšu
kaut ko idiotisku. Melnā krāsa mani līdzsvaro, bet, velns parāvis, kurš
tad iet uz izlaidumu, viscaur ģērbies melnā??? Es tak izskatīšos pēc
raganas! Ak, Velns, kā nevaru sevi ciest. Kā jūs visi varat būt tik
laimīgi? Iekulties sūdos un tik un tā būt laimīgi?
Es esmu vēsā un nejūtīgā. Man nekā nevajag. Esmu viena nolādēta
ideāliste, kura grib, lai viss būtu perfekti, bet nekas nav perfekti,
sākot jau ar mani pašu. Kāpēc es tik daudz lasu? Tāpēc, ka grāmatās ir
perfekta pasaule. Ideālās laimīgās beigas. Iziet tauta cauri grūtībām,
bet nonāk pie sava laimīgā gala. Bet kāda ir mana realitāte? Izej cauri
visādiem sūdiem, šad tad tevi Dzīve nomierina ar kādu prieciņu, lai tu
nebrēc pārāk, un tad paņem visu atpakaļ. Ha! Ha! Ha! No sērijas
-papriecājies?-nu-tad-pietiks-. Bet beigu galā tik un tā ir sūdi.
"Dzīve ir sūds. Tikai dažreiz smird mazāk." Jūs, laimīgie cilvēki. Lasu
un nespēju nobrīnīties, kur, Kur, KUR jūs rodat to spēku. Kā lai es,
parasts mirstīgais, iemācos sadzīvot ar sevi? Es lasu, un nespēju
aptvert, KĀ jūs varat būt tik pārliecināti. Pašpārliecināti. Pat
iedomīgi. Aizpriedumaini.
Es. Es. Es. PSRS, bļa! Lūk, arī es to pateicu. Bļa, bļa, bļa! Un kā izklausās? Skaisti?
Ļoti jauki.
Priecājieties tālāk. Esiet laimīgi. Lai jums nekad nekā netrūkst.
Brauciet viens otram un citiem augumā. Bet es sākšu krāt naudu savai
jumtistabai un sākšu noskatīt klaiņojošus kaķus (apmēram simtu), ko
izmitināt tajā. Atradīšu mežā kādu mietu, izgatavošu kruķi vecumdienām.
Iekrāšu naudu tunča konserviem un sākšu gatavoties sapūšanai starp
saviem simts kaķiem. Ja vispār tik ilgi nodzīvošu. Esmu pārāk vāja, lai
pārgrieztu sev vēnas vai pakārtos, vai ielēktu kaut kur nebūt un
noslīktu, vai lai paskrietu zem kādas mašīnas. Vienīgais, uz ko varu
cerēt, ka mans ikdienas izlietnes rituāls mani priekšlaicīgi iedzīs
kapā.
Lai jums jauks vakars! :) [visi tagad glīti pasmaidam un atsedzam savus zobu pastas reklāmas cienīgos zobus]
|
|
|