Princese Zeltīte

10:25: nebēršu sāli uz tavām brūcēm. un cukuru arī nē.
Vakardiena bija pilnīgi psiha. Nopirku internetā vienu biļeti uz filmu Saules stari 16:30, tātad Rīgā man vajadzēja būt ap to laiku + - 10 minūtes. Domāju, nu smuki izbraukšu ar Zilupes vilcienu no Kokneses 14:51, būšu 16:18, viss baigi forši. Bet pa ceļam uz staciju atceros, ka bijušas taču tās brīvdienas, kad parastie ļauži atpūšas no strādāšanas, tāpēc visi šodien brauks uz Rīgu no saviem miestiem. Saku tētim, lai ved mani uz Aizkraukli, uz elektrovilcienu 15:10, jo tur jau aizkrauklieši neaizņems visu vilcienu. Zilupietis tomēr jau paspējis uzņemt sevī gandrīz vai visu Latgali iekšā. Tētis saka, lai neākstos un izmet mani pie Kokneses stacijas. Nu neko, nopukojos, saku, ka tad principā braukšu līdz Aizkrauklei un tur pārsēdīšos, ja viņam ir spīts mani nevest 10 kilometrus līdz normālam vilcienam, aizcērtu durvis. Aizeju uz staciju un veselais saprāts leik nopirkt biļeti līdz pašai Rīgai, nevis Aizkrauklei. Pienāk vilciens - un situācija tāda, ka nevar vilcienā tikt iekšā, vienkārši nevar, nav kur stāvēt, uz brīdi iespraucos pirmā vagona tamburā, tur viens vecs džeks sāk pīpēt, es viņam izrauju to pīpi laukā no mutes un saku, ka šeit smēķēt nedrīkst, viņš man kaut ko krieviski atbubina atpakaļ un alu piedāvā, es nafig izmetu laukā visu alus pudeli no vagona, izrauju cigarešu paciņu no rokām un izmetu arī to, bet tā kā durvis vēl ir vaļā, es kaut ko nopukojos, ka viņam jābrauc uz otru pusi krieviski runāt un dusmās izlecu laukā no pārpildītā tambura. Nu neko, vilciens aiziet, domāju, ka gaidīšu nākošo, tas ir Daugavpils vilciens 15:25. Kas man tur ko pusstundu nepagaidīt. Stāvu lielajā vējā ar rociņā iežmiegtu biļeti un dusmīgi gaidu, domāju nezvanīt tētim. Sāk nākt cilvēki uz Daugavpils vilcienu un - tavu brīnumu! Viņiem nepārdod biļetes uz vilcienu, jo jau Pļaviņās, kas ir vienu pieturu pirms Kokneses, cilvēki netiek iekšā vilcienā. Nu neko, tagad gan nospļaujos, zvanu sīkajam, lai paskatās, cikos tagad no Aizkraukles ir nākošais vilciens uz Rīgu, šis saka, ka pēc 15 minūtēm, zvanu tētim, saku lai ved mani uz Aizkraukles elektrovilcienu. Tētis atbrauc pakaļ un visu ceļu es klusi smīnu, ka man atkal ir bijusi taisnība. Aizbraucam, skatamies - vilciena nav, sīkais kaut ko sajaucis, vienvārdsakot - pakaļā. Nu bet skatos, ka pa šoseju brauc autobuss, nospļaujos atkal un diedzu uz šoseju, vicinu roku un nostopēju Preiļu autobusu, šis arī tik pilns kā siļķu muca, bet man nāvīgi paveicās, jo ir tā viena sēdvieta tā kā blakus šoferim un tur viens džeks sēdēja, kas jau pirms Lielvārdes kāpa ārā, tad nu es fiksi ieņēmu viņa vietu un beidzot atpūtināju savas kājas no augstpapēžu zābakiem. Tā nu sēdēju kā kundze līdz pašai Rīgai, 16:50 iebraucu Rīgā un diedzu uz kino, mazliet nokavēju, bet tas nekas, filma laba, visiem, kam patika 28 dienas vēlāk, patiks arī šitā, mūzika atkal smuka. Tad atkal diedzu uz Avotmājām, kur notika Krišjāņa Moldāvijas un Ukrainas bilžu vakars, kurš arī bija foršs. Un tad es aizmigu kā mazs sesks. Vyss.