Šodien Gaiļezera slimnīca bija jau krietni jaukāka, pat atradu kafejnīcu, kurā man piedāvāja salātus ar dūmdesu un buljona pīrādziņus. Un vēl no tās slimnīcas paveras burvīgs skats pāri mežam vai kas nu tur ir, smuki tie apsnigušie koki un pirmo reizi mūžā redzēju helikoptera nosēšanās laukumu, tik glīšs, tik melns starp visiem sniegiem izskatījās. Pats helikopteris gan bija izgājis, noteikti dāmās vai pusdienās, bet tā jau nebija mana darīšana. Kopā ar sīko palātā guļ viens krievu džeks no Purvciema, viņam ir kopā saaugušas uzacis, kā jau tiem visiem krieviņiem un viņš nesaprot nevienu vārdu latviski, tāpēc es nekautrējos skaļi jokot par to, kā sīkajam vajadzētu naktī viņam tās uzacis noskūt un citas riebeklības vēl izdarīt, tad vēl tur ir arī viens vecs vīrietis, tas visu laiku guļ un skaļi krāc un dara to ritmiski. Bet onkoloģijas centrs bija tik pilns! Durvis tur ir nepareizi ieliktas, vismaz no ugunsdzēsēju viedokļa, tā man mamma mācēja stāstīt. Jā, nu gribēju teikt, ka to cilvēku tur tik daudz, ka visiem nemaz nebija, kur sēdēt, visi gaiteņi pilni, visiem laikam šodien vēzis bija.
Braucu atpakaļ ar
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
namtar iekš ašpadsmitā trolejbusa uz centru un izspriedām, ka jābrauc uz Gruziju kaut kad, kad siltāks būs un zāle būs zaļāka. Tas man izklausās galīgi forši un tagad es dzīvošu nepacietībā.current music: "Let It Go" - "Etro Anime"