:
Vakar Spīķeros biju uz "Ainārs Mielavs. Audiobiogrāfija". Lai būtu godīgi, tad jāsāk ar to, ka Jauns Mēness ir mana mīļākā latviešu grupa. Un es gaidīju daudz. Pirmā dziesma bija "Tavs superveikals" un es jau apraudājos, pēc tam "Horizonts" un man likās - kāds labs koncerts, kāds saviļņojums! Un tad sākās...visas gaudu dziesmas divu stundu garumā. Kopš kura laika audiobiogrāfija ir tikai gaudu dziesmas? Saprotams, ka mākslinieks dara kā grib, bet man bija liela, liela vilšanās. Bija arī krievu romances un Miglā asaro logs un dziesma par sīļiem krieviski. Maza atkāpe no garlaicīguma bija tautas dziesma "Tumša nakte, zaļa zāle", kurā liela daļa klausītāju dziedāja līdzi. Koncerta otrajā daļā man blakussēdošā kundze vairs nekautrējās gulēt un atmodās tikai uz pēdējo "Ai, jel manu vieglu prātu". Šorīt nenoturējos un nosūtīju Mielavam uz epastu šo dziesmu - http://www.youtube.com/watch?v=5c8FuS_J j1M
Ja jau biogrāfija, tad biogrāfija, nevis miega dziesmas, kas patīk vecmammām.
Ja jau biogrāfija, tad biogrāfija, nevis miega dziesmas, kas patīk vecmammām.
Comments
Es pēdējoreiz biju uz viņa koncertu pirms gadiem desmit, tur bija pārsvarā dziesmas no "Garastāvokļa", man ļoti patika, bet tālākajos gados kļuva arvien gaudenāk un gaudenāk. Es vairs pat neietu uz viņa koncertiem, lai nedzirdētu visādus vājus atgremojumus ar šausmīgiem tekstiem, tipa "labradors" un tml. Jāpiekrīt tam komentāram par Kalniņu, līdz tam taču bija lieliski.
(Reply to this) (Thread)
bija gan interesants stāsts,ka vārds "garastāvoklis" JM nozīmējot alkoholu :)
(Reply to this) (Parent)
Vispār. Esmu gājusi divas reizes uz tagad viņa pēdējo gadu koncertiem. Pirmajā reizē biju nedaudz vīlusies, ka viss tās gaudojams. Gāju otro reizi, jo patīk jau nu viņš diktam un cerēju aptuveni uz to pašu ko tu, bet še tev - tā pat kā pirmajā reizē. Pf.
(Reply to this) (Parent)