Latvietis nedrīkst pieļaut divkopienu valsts izveidi, uz ko patreiz cer šie „atbrīvotāji”. Tikai tad ja sveštautieši būs lojāli un pieņems Latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, apgūs šo valodu un lietos to, būs lojāli pret valsts likumiem, būs gatavi aizstāvēt un stiprināt šo valsti – tikai tad mēs spēsim šos sabiedrības daļu uzņemt kā sev pieņemamu un lojālu. No tā visa izriet, ka pēc deokupācijas mums ir jāpanāk lojālās sabiedrības daļas pakāpeniska naturalizācija, kā rezultātā viņi būtu tiesīgi piedalīties valsts pārvaldē un piedalīties vēlēšanās. Pats galvenais ir nodrošināt valodu kā sabiedrības integrācijas līdzekli, jo tieši caur valodu mēs spēsim šo lojālo sabiedrības daļu likt justies Latvijai piederīgiem un mīlēt to.