|
[Oct. 15th, 2013|10:40 pm] |
Šovakar pārliecinājos par divām lietām. 1kārt, lai arī cik tu nejustos kruts kādā jomā, ja tajā visu laiku sanāk strādāt ar "sadzīviskiem sīkumiem", tad "horizonts sašaurinās" un "domas lidojums" paliek jūtami švakāks. Iespējams risinājums ir palielināt šai nodarbei atvēlēto laiku - ja tāds ir, un ir interese.
2kārt, pārāk rūpīgi izstrādāts, nogludināts un "apcakināts" teksts varbūt labi lasās (lai gan ne vienmēr), taču ir ļoti grūti klausāms tieši sava "gluduma" dēļ, jo visi apgalvojumi ir pārāk "pabeigti", bet klausītāja prātam nav, kur "aizķerties", un nav domas, kuru attīstīt. Un, ja tekstā vēl ir iejaukts gana daudz klišeju, tad tas vispār midzina ciet labāk par jebkuru Aijā-žūžū-bērns-kā-lācis... |
|
|