Sūrreālisms - October 13th, 2011

Ap šo pavasari es ar savu dārgo sievieti meklējām mitekli - vien sev pašiem. Tā teikt, jāatbrīvojas no komunālajām "ērtībām". Skatījām sludinājumus, apskatījām vairākas ēkas un dzīvokļus tajās. Apstājāmies pie viena. Divstāvu koka ēka centrā. 115 kvadrātmetri par 1Ls kvadrātmetrā. Sasodīti lēti! Negribēju doties iekšā nemaz. Niķojos, ka pārāk liela platība mums diviem un bija jau Ebals un Zaebals mani apsēdis, meklējot dzīvošanas platību, kas atstāja negatīvu apjausmu dvēseles rajonā. Lai nu kā, apskatījāmies dzīvoklīti.
Remonts taisīts ar ofisa domu prātā. Kad telpas 2 gadus nav ņemtas kā ofiss, tās mazliet pielāgotas dzīvošanai. 115 kvadrātmetri 6 telpās!!! Dažās istabās tizlas salātzaļa toņa sienas, radiatoru nav, iekārtie griesti ar dienasgaismas lampām gan ir. Papretīgi. Koridorā bija ginekoloģiskais krēsls! Apskatījām dzīvokli un uzreiz jau radās atziņa: jāņem! Māklerei uz joku teicu, ka ņemsim, ja atstās mums krēslu. Taču joka nopietnība netika uztverta. Pēc apskates devāmies prom un jau tad savai dāmai piekodināju krieviski runājošajai māklerei norādīt, ka mēs ņemam. Un jā, uzreiz pateicām un paņēmām. Ja nebūtu rīkojušies uzreiz, platību paņemtu tie, kas nāca jau mums pretim augšā pa kāpnēm! Tad nu mazliet vēlāk mēs bijām jau jaunajā miteklī. 9. dzīvoklī. Te nu sākās likstas. ( deg vai tek? )