Kā jau iepriekš rakstīju, būs mācību kompleksa izzināšanas turpinājums, kur viens no daudzajiem topošajiem piegājieniem atspoguļots te: ieradāmies ziemas ieskautajā objektā, lai apskatītu dienasgaismā to iekšējo būtību, kuras ārējais ķermenis dažas dienas atpakaļ tika skatīts naktī ar luktura un velo palīdzību. Sākotnēji patrenējāmies sniega bumbu mešanā gan pa dzīvo, gan nedzīvo mērķi, tad devāmies pie dzeltenās fasādes ēkas. Drīz vien pēc tās perimetra un vairāku potenciālo ideju izpētes (tajā skaitā jumts), biju tajā iekšā, bet drošības apsvērumu dēļ nācās uzreiz izkļūt no ēkas un doties pie citām - zinātkāras acis no malas nebija mums vajadzīgas un tās kā reiz bija pamanījušas mūsu nelikumīgi traktējamās aktivitātes. Paguvu vien tik, cik redzēt telpas atmosfēru un kāda agregāta karkasu uz zemes, kurš arī tika knipsēts.
Tad nu ar svaigi sasisto galvu izkļuvu no ēkas un devāmies blakus ēku virzienā, kuras mūs aromātiski un mitri, tik pievilcīgi gaidīja. Ieejot tajā, ar smaidu sveicināju tik ļoti saprotamo uzrakstu uz kāpņu telpas sienas: "Megadeath" un godu atdevu arī laika veidotajai mākslai - dekadencei visapkārt objektā. Sekojot lūpošajai krāsai, vecu dēļu grīdai un sarūsējošiem radiatoru āķiem, nonācām telpā, kurā sastapu vēl ko tikpat uzrunājošu - ko tādu, kas kopā ar objekta dzīvīgo bojāeju simbolizēja manu dvēseli, proti, klasisks Kaulainās attēls uz vienas sienas, kuram blakus bija uzraksts: "Death Metal". Ko lai saka – objekts vairāk kā lieliski bija sagaidījis manu dvēseli! Kā vēlāk izrādījās, ēka savu laipno viesu uzņemšanu vēlāk turpināja ne tikai ar garajiem, brūkošajiem un lieliskajiem gaiteņiem, kuri satur objekta pagātnes atmosfēru, bet arī ar tādiem uzrakstiem kā "Metallica", "Death" u.c., nemaz nerunājot par gaišajām, reizē tumšajām telpām, kuras saturēja koncentrētu manu
fetišu devu, kuru tomēr man nekādi neizdodas pārdozēt. Turpinot apgaitu, tika konstatēts, ka objekta telpās IR ierīkoti ne tikai bezpajumtnieku atkritumu poligoni un sanitārie kompleksi (daža telpa bija episki pietaisīta), bet tās joprojām satur kādu liecību par pagātni dažādu ziņojumu dēļu, afišu, brīdinājumu un izkārtņu veidolā. Kā arī kādā apģērbu glabātuvē tika sastapts kāds pārsteigums - šķietami jauna mīkstā rotaļlieta zebra, kura nebēdnīgi kontrastēja ar sūri estētiskās realitātes pārņemto objektu. Vairākās telpās bija daļēji saglabājušies arī sienu gleznojumi un zīmējumi, kuri attēloja gan objekta ikdienu un būtību, gan vienkāršu kluso dabu un peizāžus, ienesot telpās reizē gan atainotā siltumu, gan nepielūdzamo laika ritējuma realitāti un skumjo. Skumjais - tas objektā bija redzams vairākkārt - cilvēku radīti atkritumi, fekālijas un posts, kā arī šo pašu bezpajumtnieku istabiņas, no kurām viena sevišķi skarbi norādīja uz laiku, kādā esam: līdz neprātam izgulēts dīvāns, visapkārt mētājas atkritumi, jūtama spēcīga mitruma smarža, bet pie lūpošās krāsas dekorētās sienas - meitenītes attēls, kura vainpilni stāv pie sasista porcelāna kaudzītes it kā tīšuprāt simbolizējot saplēsto dzīvi...
( ... tālāk ... )