Sūrreālisms - November 22nd, 2008

Tas, šķiet, man nav normāli - paņemt iedoto grāmatu un izlasīt to no vāka līdz vākam.
Tas liek domāt: vai nu grāmatas saturs, vai nu stāstīšanas maniere un lietotā valoda bija izcila, vai arī man vienkārši nebija, ko darīt.

Ņemšu visus secinājumus par spēkā esošiem.
Televīzija man te ir mirusi (kaut kas ar kabeli nav ok visam dzīvoklim un man ir savāda vēlme nelikties par to ne zinis) un tas noveda pie izvēles - iedotā grāmata vai spēles. Ņemot vērā to, ka jaunas spēles man nav, bet vecās, neizietās nevēlos kustināt, nonācu līdz grāmatai un kādu 3-4 stundu laikā izlasīju to no vāka līdz vākam.

Kad saņēmu grāmatu, nodomāju, ka neko no šīs mitoloģijas nezinu, bet lasot, sapratu, ka vismaz virspusēji Odins un Tors ir zināms, kā arī zināma ir darbā attēlotā bravūrība starp dieviem un milžiem (kas līdzīgs ir bijis apspēlēts Metalmūzikas lirikās).
No sākuma nedaudz kaitināja darbā lietotā, šķietami bērnišķīgā valoda, bet šī pārliecība ātri pazuda un beigu galā tas bija visnotaļ patīkams ceļojums neizpētītajos plašumos - skandināvu mitoloģijā, kuru varētu raksturot kā Sengrieķu dievībām līdzīgu (subordinācijas un dievu lomu ziņā) episku politeismu.
Tad nu ir tā, ka grāmata sevī apvieno skandināvu mitoloģijas īso ceļvedi, bagātinātu ar fikciju, kaujas un dižošanās ainām, kā arī ar nelielu devu humora, kā, piemēram, Tors, kurš nemitīgi grib visiem šķaidīt galvaskausus - vismaz reizes daždesmit - un tikai galvaskausus, neko citu.

Tajā tāpat varot sazīmēt mūsdienu situācijas atspulgu - dažādo nāciju un valstu līdzāspastāvēšanu un cīņu par varu. Jā, to var tur saskatīt. Bet man vairāk labpatikās vērot dievu un milžu cīņas, to savstarpējās attiecības, attiecības ar jotuniem un abu pušu attiecības ar cilvēkiem un visu pušu viltības, bravūrības un dievu, līdz ar to pasaules, bojāeju, kuru vēsta pats darba nosaukums.
Saistoši, patīkami un viegli lasāmi.
 

Sodomas un Gomoras netiklības, Brutal Death Metal, kā arī Mortal Kombat iedvesmots, izdomāju tagu "vulgarity", kurš tiks kabināts klāt īpaši neķītriem un perversiem ierakstiem gan pagātnē (jau sakabināju), gan nākotnē.

Man patīk vietā un pareizajā kontekstā lietotu lamāšanos un neķītru sakāmo uzskatīt par brīvības un intelektualitātes iemiesojumu, demokrātijas atspulgu cilvēku mēlēs un par garastāvokļa spilgtākajām izpausmēm, pret kurām cenzūra nav vēršama.
Glīti kombinēt lamu vārdus un citādus sliktos vārdus un ar dažādām to kombinācijām radīt dažnedažādus jēdzienus, ir skaisti un līdz vēdergraizēm smieklīgi!

EDIT @2009.09.11 - tags mira, jo bija visnotaļ bezjēdzīgs.

 

http://www.draugiem.lv/gtop/?17417239&pic=2008112214292167543

 

http://z0r.de/?id=842