![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Civilsieva mani nelika mani mierā jau labu laiku. 'Par ko tad šoreiz,' jautāsiet. Tad nu redz, sievai ir parastais sieviešnetikums ar visiem dzīvnieciķiem, kas skrien, rāpo, lido (savulaik pat brīvprātīgajā darbā strādāja dzīvnieku patversmē, bet par to vēlāk stāsta gaitā). Jau kādu laiku man tika teikts, ka vajag... Bet visu laiku es iebildu...
Sunim mums nav vietas.
Kopš iepazinos ar Toma dirsaiti, kaķi arī nah negribu (laiza paduses kamēr es guļu)...
Un ar jūrascūkām man ir slikta pieredze (divas ir noraktas dārzā starp lazdu krūmiem).
Tad nu tuvojas Valentīndiena, visu mīlētāju diena, un arī mana sirds atmaiga. Šai dienai par godu, tad arī izlēmu beidzot piekrist.
Mīļotā izbīdija konekšenus caur saviem 'Dzīvnieku draugs' patversnes biedriem un tikām pie šī jaukuma...
( dzīvnieka bildes )