running to stand still

November 1st, 2011

12:49 am

celis ir diezgan fascinējošā krāsā (zili-violets, vispār ārkārtīgi skaista krāsa, nopietni), bet vismaz šodien varu jau paiet. kāds izteica aizdomas, ka šis izskatās vairāk nevis pēc riteņavārijas, bet gan pēc domestic violence, bet šodien vispār cilvēki runā muļķīgas lietas. beidzot pieleca, ka jāpabeidz lasīt frankenšteins un jāizlasa arī dracula, un vēl regulāri pēdējā laikā pienāk brīži, kad traušu gaužu asariņu ilgās pēc linux. vēl man ļoti pietrūkst suņu, bet, kā parasti, ir arī plāns, kā to nākamsemestr uzlabot. šādos wow-man-ir-mazliet-brīva-laika brīžos iztēlojos, cik saulaina dzīve būs nākamajā semestrī, līdz atceros, ka būs jāizpilda arī mans science requirement. es gribu visu, ieskaitot labu ballīti sestdien muzejnaktī, bet redzēs. jāiet peldēt, jo tas, liekas, ir vienīgais, ko savā ierobežoto kustību stāvoklī varu darīt, krīt lapas (joprojām), un šodien pie skolas satiku savu kinovēstures pasniedzēju, viņš joprojām ir ļoti jauks un mīlīgs, un ļoti patīkams. 

vienvārdsakot, brīvs laiks un netraumēts ķermenis ir jānovērtē, kad ir. diža atklāsme, kas katru reizi piemeklē no jauna.

12:39 pm

izslēdz gaismu, aizslēdz durvis, aizver aizkarus. guli gultā un klausies. tumbiņas trīc, rokā cigarete, man šodien ir brīvdiena.
Tags:
Powered by Sviesta Ciba