02:42 pmes esmu tik drausmīgi nogurusi, pfffffff. durvis un skapji kļūst nestabili, kad pret tiem atbalstos, gludinot sabojāju savu mīļāko paltraku (morāle - na(*&j gludekļus), un no rītiem atrast kopā liekamas drēbes ir teju neiespējami. māmiņa cenšas mani pāraudzināt, stāsta, ka man jāiet gulēt laicīgi, bet tas tak nestrādā, es vienkārši sāku funkcionēt tikai ap pēcpusdienām. ja reiz 3 liceja gadi ar celšanos sešos mani nepāraudzināja, diezin vai kaut kas piespiedīs mani iet gulēt pirms diviem naktī. un pats trakākais ir tas, ka tie sučkas ir izņēmuši no tirgošanas manas mīļākās cigaretes.bet vispār.. tas pārgurums šoreiz ir tāds pozitīvs. nogurums no tā, ka tik daudz kas notiek un ir jādara, nevis no tā, ka es gribu nomirt. what a difference a year can make, vai ne. |
running to stand still
March 20th, 2010
07:49 pmmans pēdējā laika absolūti mīļākais apģērbs ir tunika kā minikleita, jā, man arī tas liekas wtf, since es esmu hipijgrūtniečkleitu meitene, bet nu laiki mainās, tērpiņi arī. tikko aizgāju līdz māmiņai pēc feedback'a (ja ir kāds cilvēks, kura viedoklim apģērbjautājumos es uzticos, tā ir mana māmiņa. viņa pati pēdējā laikā sākusi nēsāt ādas jakas (un ne tikai ādas mēteļus, bet jakas, žaketes un ko tik vēl ne), es mīlu savu māmiņu), viņa paskatījās uz mani un teica normaļuga.atkārtošos, bet man tiešām bieži liekas, ka es esmu vienīgā sakarīgā starp saviem ģim.locekļiem |
Powered by Sviesta Ciba