05:24 pmapģērbos četrās kārtās (hmm, piecās, ja skaita pufaiku) un sajutos kā sīpoliņu pavēlniece.kopš šī brīža es ienīstu ziemeļus, ja vien kāds neizdomās nenormālu plānu, siltu un smuku materiālu, no kā taisīt plānas, siltas un smukas drēbes šādiem laikapstākļiem. |
running to stand still
January 26th, 2010
09:34 pmPagāja gadi gandrīz bez sūdzībām. Tad kādu dienu sajutu sāpes cirksnī. Sākumā tās bija vājas, bet pakāpeniski kļuva traucējošas. Apmeklēju daudzus urologus, bet neviens neko neatrada. Vairāki izrakstīja medikamentus. Kāds medikaments, uriseds, bija ar redzamu blakus iedarbību, jo nokrāsoja urīnu zilu. Tas nebija gaiši zils kā debesis skaistā vasaras dienā. Tintes zils. Reiz, kad stāvēju pie viena no nenorobežotajiem pisuāriem futbola stadiona tualetē, jutu, ka blakus stāvošais vīrietis, žokli atkāris, blenž uz mani. Tāda iespēja rodas tikai reizi mūžā. Aizstaisīju rāvējslēdzi, izvilku šķiltavas un robota balsī tajās ierunāju: - Gardaks ziņo. Zemes kolonizācija pabeigta. Atgriežos bāzes kuģī.(Džīns Veingartens - Hipohondriķa ceļvedis dzīvē. Un nāvē.) |
09:59 pmvēl viens daily lol bija autobusā uz centru, kad Āgenskalnā iekāpa kontrole un man priekšā sēdošie trīs puikas momentā izmetās ārā. divi aizskrēja prom, trešais apmulsis pastāvēja kādu brīdi, noteica kaut ko līdzīgu bļ*, es taču samaksāju un iekāpa atpakaļ iekšā. viss autobuss jau locījās smieklos, ieskaitot kontroli.cilvēki ir tik smieklīgi. |
Powered by Sviesta Ciba