| |
[Dec. 24th, 2023|04:06 pm] |
Krimuldas baznīca svētku rītā bija pilna ar šlesera propagandas skrejlapām (sarkans, melns, balts, capslocki, izsaukuma zīmes, atgādināja 90-o gadu reklāmas, arī sprediķī bija atsaucīte uz velna pieņemtajiem likumiem); pašlaik galvenā domforma "mīlēt paliek arvien grūtāk"
es patiešām nedzīvoju nekritiski savā reaktivitātē, es skatos visur apkārt un tā arī neatrodu atbildi, cilvēki ir atteikušies vai nu no Kristus, vai nu no sabiedrības, vai arī no kritiskās domāšanas, vai arī, teiksim, no politikas kopumā, miniding their own business, no kaut kā ir atteikušies, lai saglabātu veselo saprātu un viņiem šķiet OK savu mīlestības prožektoru tēmēt tikai vienā virzienā, un dzīvot laipojot pa kaut kādām mīlestības saliņām, pieņemot, ka kopumā viss ir kaut kāda naida jūra, ir savējie un ir svešie, bet es tā negribu
nesaprotu, kā cilvēkiem izdodas, es jūtos izolēta, ieslodzīta, cilvēku atstāta savā vēlmē saglabāt visu, iekļaut visu, mīlēt visu
mīlēt kļūst arvien grūtāk, ar katru gadu palikt kristietei kļūst arvien grūtāk, un tas, ka Kristus man sākumā teica "jūs vajās mana vārda dēļ" utt., un "jūsu ticību pārbaudīs", es tiešām nebiju iedomājusies, ka tas notiks šādi
bet, iespējams, tāpat kā Dievs, arī velns ar katru runā citā valodā
kungs apžēlojies
p.s. tādi cilvēki, kas palīdz, ir Lidija Lasmane, Viljams Šulcs (sāku lasīt par viņu iznākušo grāmatu, kas saucas "pārāk labi"), un vēl daži, kas ir manā vecuma grupā, tāpēc nesaukšu vārdā, lai nepaliek lepni, bet viņi visi ir mazliet ārpus, šis ir vienkārši kliedziens, man ir tik grūti būt kristietei, bet es vienlaikus arī nemēģinu apgalvot, ka man ir kaut kāda izvēle, iespējams, man plīst vecā āda - man plīst vecā galva, es vairs nevaru sevi iespiest pastāvošajās binaritātēs, tās savu laiku ir nokalpojušas. vienīgie, kur es atrodu kaut kādu mierinājumu, ir ekofeministi, un nē, ne džūdita batlere, nedz radikāli kreisie anarhisti, jo to es jūtu kā kaut ko naidpilnu un pārāk kognitīvu: dzīve bez Dieva/mīlestības/garīguma ir tāda pati kognitīvā disonanse kā dzīve svētulīgā liekulībā lūdzoties par šleseru |
|
|