| |
[Oct. 11th, 2021|09:49 am] |
kad viss bija beidzies, més stávējām ārā, tumsā, zem neticami krāšņajām nakts debesīm, pīpējām, dzērām siltu tēju, apmainījāmies laipnām frāzēm, kādam vēl šur tur pazibēja spārna gals, mēs bijām zvirbuļu bars tikko nosēdušies labības laukā, tikko atdalīti viens no otra, nolikti uz zemes, un es jautāju - ok, tagad mēs esam ielikti ķermeņos, un kas mums tagad ir jādara?
vai mēs esam šeit kā šaha kauliņi uzlikti viens otru kaut,
vai viens otru mūžīgi meklēt un slēpties un satikties |
|
|
| |
[Oct. 11th, 2021|07:16 pm] |
lai mums nebūtu tik grūti, te ir izliktas visādas lietas, kas atgadina debesis. mūzika un dejošana, pirmkārt, un tad, protams, attiecības. kur mēs cits citu atceramies.
un nav nekāda cita dvēseles uzdevuma, kā turēt debesis dzīvas sevī un apkārt. |
|
|