| |
[Sep. 1st, 2021|04:19 pm] |
ļoti daudzas manas problēmas var skaidrot ar faktu, ka es esmu ielūpojusi tajās trīs dienās starp miršanu un augšāmcelšanos (bez sniega un bez gulbjiem debesīs), bet dažreiz kaut kas notiek un prāts uz brīdi apskaidrojas.
no visa bezgalīgā laika izvēloties tieši šo nogriezni
šo frāzi - pie kuras pirmā burta un aiz kuras punkta gaida bezgalība (scary, scary),
tāpēc, ak, tās vietā, ak, apžēlojies par mani nabaga grēcinieku, ak, kur gan vēl kāds tāds kā es grēkos novārtījies kā cūka dubļos, ak dievs kāpēc tu esi mani atstājis
Dievs Tevi pavadīja līdz šīs frāzes sākumam un atkal gaida aiz tās beigām, muļķi
un šajās saldajās skavās
tev ir jāmācās būt cilvēkam - jāmācās būt šajā miesā,
nevis abstrakcijā,
bet šajās aknās, plaušās, imūnsistēmā, fascijā
būt miesā nav metafora,
miesas templī
lai arī valoda pat vistiešākās lietas padara par metaforu |
|
|