| |
[Sep. 14th, 2012|10:51 pm] |
|
iyengara yogas nodarbības īstenībā rauj jumtu. tas tomēr ir nenormāli svarīgi, lai skolotājs ir labā garīgajā stāvoklī. pēc tam vismaz stunda kamēr atiet. apdullis klīstu pa pilsētu, redzu visādas gaismas un formas, kuru nemaz nav, jūtu sevī kustamies kaulus un orgānus, par kuriem pat nebiju nojauties. es no viņa mazliet kautrējos, jo viņš ir ne tikai jauns un skaists, bet arī mūžīgs. domāju, tādu efektu rada ilgstošas sāpes. vārdusakot, stāsts par bijušo mākslas vingrotāju, kurš pirms 10 gadiem pārlauza muguru. man viņam gribētos kādreiz pajautāt - kā tev liekas, kas ir tas, ko es jūtu, vai tas ir ijengārs vai tu. |
|
|
| |
[Sep. 14th, 2012|11:02 pm] |
|
un vēl man sāpes rada tas, ka es redzu un jūtu daudz vairāk, nekā man tas ir reāli vajadzīgs. es esmu kā fotoradars kas ir izlikts tur kur nebrauc neviena mašīna. |
|
|