| |
[Oct. 20th, 2010|03:27 pm] |
|
dzīves jēga - nevis konkrēta bet kā kategorija - mani aizkustina ikreiz, kad par viņu iedomājos. tas liekas kaut kas tik skaists un liels salīdzinājumā ar tiem sūdiem, pa kuriem te peros. es to jūtu kā atbrīvošanos no visiem fiziskajiem ierobežojumiem un materiālajām važām. kā balta laiva, kas atbrauks pār jūru un kādreiz aizvedīs. varbūt, ka tā ir nāve. tā jau principā ir daiļliteratūras klasika - kāds meklē jēgu un beigās nomirst. vai anoreksijas klasika. (es te pēdējā laikā vietnes http://www.2medusa.com/ ietekmē intensīvi domāju par anoreksiju eksistenciālās kategorijās, ka viņa mums atklāj kaut ko, ko zina tikai dievs un velns) vai arī klusa zināšana par dzīves jēgu kā atbrīvošanos no fiziskajām robežām ir pamatā visiem maniem pašiznīcināšanās ieradumiem. tādā gadījumā kaut kur ir kļūda. bet es viņu šobrīd skaidri nevaru ieraudzīt. |
|
|