| |
[Jan. 4th, 2010|02:00 pm] |
|
ir pasaulē iekārtots, ka cilvēks vienmēr būs nevis patiesības vai sabiedriskā labuma pusē, bet gan tā pusē, ar ko viņš saskaras ar kaunumiem, vai kas ir iznācis ārā no viņa kaunuma, - un vai tad pats Dievs to tā nav iekārtojis? - tas ir dzīvnieciski un cilvēcīgi, un protams, ka no malas tas visiem riebjas, un tādēļ ir tāda priesteru kārta, kas ir patiesības pusē, lai viņa nejustos pavisam vientuļa tikai tādēļ, ka piedzimusi bez visām šitām te lietiņām. |
|
|
| |
[Jan. 4th, 2010|02:50 pm] |
|
turpinot par ticību kā tiešām zināšanām. ("ticība ir nevis domāšanas, bet tiešu zināšanu auglis"). tiešas zināšanas nevar pārraidīt caur faktiem vai retoriku, tām ir jāiestājas tiešā pieredzē, tādēļ es spriežu - ticība tomēr nav paredzēta kā kolektīvs iestādījums, tā ir atsevišķa, un baznīcas uzsevums ir palīdzēt sasniegt šo jauno zināšanu stāvokli. katra konfesija to dara citādi. ko dara luterāņi? ARGUMENTĒ. izmanto prāta retoriku. ko dara jaunapustuliskās draudzes? - KODĒ, IEDVEŠ. pareizticībā - tikai lūgšanas un rituāli, nekādas zemošanās cilvēka cilvēcības priekšā. brutāla prakse. par katoļiem grūti teikt, baltais tēvs tūkstošveidi. manas dzīves laika nepietiek, lai izdomātu par katoļu baznīcu. |
|
|