| |
[Dec. 19th, 2008|02:19 pm] |
es nekur neesmu tik dramatisks ziemassvētkos.
skatos uz visiem ar naivu un jautājošu skatienu un valdos lai nekliegtu - ar kādām tiesībām mēs te īstenojam minimālo programmu. ar kādām tiesībām ielaižam savas pieaugušo dzīves, pinamies tumšās kaislībās un zem baltā galdauta apmaināmies īsziņām ar pilnīgi svešiem cilvēkiem,
vakarā pēc ziemassvētku vakariņām šķiramies un braucam katrs uz savām mājām. nevis ka gulētu bērni gultiņās šņākuļodami un apķēruši sadāvinātos jaunumus un no viņiem nāktu karstums un prieks un otrā rītā pamodušies visi skatītos televizoru un ēstu vakardienas rosoļus. |
|
|
| |
[Dec. 19th, 2008|02:27 pm] |
|
vēl man ir iesēdies prātā teikums "grēku un tumsas mīlestība" no pagājušā dievkalpojuma. es esmu tik dziļi. |
|
|