| |
[Jan. 21st, 2007|12:59 pm] |
nupat ir sajūta, ka iebraukts auzās, tāpat ir arī skaidrs, ka to vairs nav iespējams pagriezt atpakaļ nekādiem pasaulē sastopamiem līdzekļiem. vispārējā pozitīvisma imperatīvs ir pārāk vājš un nepamatots impulss, jo man vairs nekā, kam nebūtu neatgriezeniski ieņirgts sejā. tīri fiziski, nav iespējams kaut ko iemīlēt, vienkārši paejot atpakaļ pa to pašu ceļu, pa kuru esi aizgājis no tā prom. paiet atpakaļ pa nolieguma ceļu. tas ir vienvirziena ceļš, kas ved dusmās un naidā, un atgriezties pie miera un mīlestības es spēšu tikai pa šiem vārdiem : "Pārbaudi mani, ak, Dievs, un izzini manu sirdi; izmeklē mani un izdibini skaidri manas domas, un lūko, vai es neesmu uz ļauna ceļa, tad vadi mani pa mūžības ceļu" (139.ps).
man viss riebjas, Dievs.
Es ienīstu savu tuvāko kā sevi pašu, Dievs.
uzadi man jaunu realitāti, Dievs. |
|
|
| |
[Jan. 21st, 2007|01:19 pm] |
|
es nezinu. vai kāds saprata, ko es uzrakstīju? vai kāds, lūdzu, varētu saprast, ko es uzrakstīju, un mani mierināt? kaut kāda bezpamata sajūta. visu laiku dzīvoju sajūtā, ka sevis apzināšanā esmu sasniedzis teju pilnību. tagad ir atkal liekas, nu, pēdējās nedēļas laikā nostiprinājās pārliecība, ka stāvu ķemeru purvā, ka man, skatoties uz sevi, ir milzīgi aklie punkti, priekšā apvārsnim, priekšā saulei. tāpēc arī tas 139. psalms. tāpēc pārbaudi mani, ak Dievs. |
|
|
| |
[Jan. 21st, 2007|01:48 pm] |
un vēl kaut kas, drusku savādāks, no kā es piekrītu tikai 80 procentiem.
"Pazemība, kautrība, nevardarbība, visa paciešana,
vienkāršība, vēršanās pie īstena garīga skolotāja, tīrība,
stingrība, pašsavaldīšanās, atsacīšanās no jutekļu baudām,
brīvība no neīstā "es", sapratne, ka dzimšana, nāve,
slimības un vecums ir ļaunums, atsacīšanās, nepieķeršanās
bērniem, sievai un mājai un visam citam, vienāda attieksme
pret patīkamo un nepatīkamo ... - to visu es saucu par
zināšanām, bet viss pārējais ir neziņa."
Bhagavad-Gita |
|
|