| |
[Jan. 18th, 2010|11:56 am] |
ja ticību skata nevis kā uz lēmumu vai prāta darbību, bet attieksmi pret dzīvi, tad es esmu visliekākais pagāns. jā, es vakar pamanīju, ka tikpat kā neticu Dievam.
tas notika tā:
Augustīns vienā vietā saka apmēram "baltais tēvs tu tūkstošveidi" (atradīšu un nocitēšu precīzāk), sapratu, kā Rainis to bija domājis, un arī to, ka es to tā neredzu. Es neredzu, ka labums un mīlestība man uzglūnētu no visām pusēm visdažādākajos veidos un visu pārveidotu. Drīzāk ir otrādi; visu laiku nodarbojos ar ļaunuma iepazīšanu un domāju stratēgijas kā izvairīties, tīksminos par savām jaunākajām atziņām (pēdējā: bēdas sevī slēpj lielu ļaunumu), bet labums un mīlestība - tie ir vai nu neizskaidrojami mirkļi, "dāvanas no augšas", vai ar smagu darbu un stratēgiju panākti laika nogriežņi, un tad jau atkal ir jākrīt atpakaļ mokās.
lai arī ar galvu es uzskatu pilnīgi pretējo (teologjiski), es izmeklēju savu sirdi un ieraudzīju ļauno kā tīklu, bet labo - kā uzplaiksnījumus tumsā. |
|
|
| Comments: |
![[User Picture]](http://klab.lv/userpic/67841/8927) | | From: | ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) prtg |
|---|
| Date: | January 18th, 2010 - 03:39 pm |
|---|
| | | (Link) |
|
Zālamana gudrība bija gan sirds, gan tā, kas prāta | |
