Patriotisms nedzimst uz līdzenas vietas. Pieķeršanās dzimtenei nav nesavtīga. Patriotisms balstās uz pavisam konkrētu, lokalizētu labumu, kuru indivīds var gūt no sabiedrības.

Izdevīguma kalkulēšana - daru kā man labāk, kamēr man izdevīgi, citi par mani gādā, bet pats par citiem gan negādāšu, ja man tas būs izdevīgāk.

Un patriotiska domāšana - mēs visi ieguldam sabiedrības attīstībā, kad es varēšu es ielikšu savu cita vietā, kad cits varēs - ieliks savu manā vietā.

Doma - patriotiska domāšana ir vai nu fanātisms, vai nu fikcija. Reāli tik un tā visi kalkulē izdevīgumu, tiesa gan, slēpjoties aiz skaistām runām un saukļiem.

Pašnāvnieka pozīcija - man nahren savu dzīvi nevajag, bet viņi [patrioti] vēl te grib, lai es par kopīgo labumu domāju?

Piebilde - ar labumu jāsaprot ne tikai nauda. Arī slava, gods, atzinība no sabiedrības puses, kā arī prieks, pārākuma izjūta, bauda par savu varēšanu ieguldīt. Ieguldīt - materiāli, morāli, tehnoloģiski, mākslinieciski, apliecināt sabiedrības vērtības, nest gaišus ideālus, jebko.

Secinājums - problēma nav darbībā, problēma ir domāšanā. Patiesībā veselīgā valstī patriotisms lielā mērā sakrīt ar egoismu. Arī tā egoisma daļa, kas uz patriotismu attiecas netieši, saucas tirgus attiecības.

Nabaga Darklow tikai kluudiijaas virsraxta formuleejumaa. Jautaajums nav par to biedri Suic. Mineetaas valsts vietaa vareetu vareetu buut jebkaada peec noteiktas paziimes sleegta sabiedriiba.

Lai shii lieta buutu shausmiigi izdeviiga: a) peec taas jaabuut pieprasiijumam. b) interesentiem ir jaazin, ka shii lieta ir tev

Iespējams, ka viņš kļūdījās gan, formulējot virsrakstu. Bet jautājums patiešām nav par to.

Lai šī lieta būtu izdevīga, 1) pēc tās nav obligāti jābūt pieprasījumam un 2) interesentiem ne vienmēr ir jāzina, ka tā lieta tev ir.

Piemērs: īpaši efektīvas datu apstrādes, vadības metodes, kaut kādas tehnoloģijas, kas krietni ceļ ražīgumu produktu izgatavošanā kaut kam, samazina izmaksas, utt. Šajā gadījumā būtu iespējams tirgot tādus pašus izstrādājumus vai piedāvāt pakalpojumus par zemākām cenām, un pieprasījums jau būtu nevis uz tehnoloģiju, kas būtu ekskluzīvi vienam cilvēkam, bet uz produktu, ko piedāvātu daudzi, bet šis cilvēks ar labākiem nosacījumiem.

abstraheejoties - joprojaam tas ir tikai par preci/pakalpojumu ar unikaalaam iipashiibaam.

piemeers:
1.Pieprasiijums. kaads uzraxta programmeeshanas valodu, kuras sintaxe buutiski paatrina programproduktu izstraadi. bet to zin 1 cilveeks. peec shiim zinaashanaam nebuus pieprasiijuma: a) neviens neuznjemsies risku izstraadaat komercproduktu kura panaakumi atkariigi no viena unikaala cilveeka b) nepastaav taadi produkti, kuru efektiiva masu razhoshana buutu iepeejama 1 cilveeka speekiem.

2. Informaacija. Tomeer atradies paargalvis kam interesee izstraade shajaa valodaa. Darba tirguu ir pieejami daudz dazhaadi speciaalisti, bet nav informaacijas par cilveeku kursh radiijis attieciigo valodu. Kaads buus izdeviigums valodas radiitaajam?

Latvijaa ir viens cilveeks kas zina, to ko nezina neviens cits Latvijaa (piemeeram paarzin kaadu jaunu tehnologjiju).

Sākotnējais uzstādījums bija šāds. Tad lūk, nekur nebija norādīta konkrētā specifika. Es tikai apgalvoju, ka ir iespējama situācija, kad, nenododot tehnoloģiju, ir iespējams radīt lietas, pēc kurām jau ir pieprasījums. Un galīgi nav svarīgi, vai pēc šīs tehnoloģijas pašas ir pieprasījums un vai par to ir informācija.

Kursh izpljaapaaja manu Lielo Bizplaanu ar kapiem???

knowledge shared is power lost
/aleister crowley/