Patriotisms nedzimst uz līdzenas vietas. Pieķeršanās dzimtenei nav nesavtīga. Patriotisms balstās uz pavisam konkrētu, lokalizētu labumu, kuru indivīds var gūt no sabiedrības.

Izdevīguma kalkulēšana - daru kā man labāk, kamēr man izdevīgi, citi par mani gādā, bet pats par citiem gan negādāšu, ja man tas būs izdevīgāk.

Un patriotiska domāšana - mēs visi ieguldam sabiedrības attīstībā, kad es varēšu es ielikšu savu cita vietā, kad cits varēs - ieliks savu manā vietā.

Doma - patriotiska domāšana ir vai nu fanātisms, vai nu fikcija. Reāli tik un tā visi kalkulē izdevīgumu, tiesa gan, slēpjoties aiz skaistām runām un saukļiem.

Pašnāvnieka pozīcija - man nahren savu dzīvi nevajag, bet viņi [patrioti] vēl te grib, lai es par kopīgo labumu domāju?

Piebilde - ar labumu jāsaprot ne tikai nauda. Arī slava, gods, atzinība no sabiedrības puses, kā arī prieks, pārākuma izjūta, bauda par savu varēšanu ieguldīt. Ieguldīt - materiāli, morāli, tehnoloģiski, mākslinieciski, apliecināt sabiedrības vērtības, nest gaišus ideālus, jebko.

Secinājums - problēma nav darbībā, problēma ir domāšanā. Patiesībā veselīgā valstī patriotisms lielā mērā sakrīt ar egoismu. Arī tā egoisma daļa, kas uz patriotismu attiecas netieši, saucas tirgus attiecības.