Filmas

Sižetā nekā tāda īpaši oriģināla un nebijuša nebija. Varen patika, ka visas aktrises bija glītas un izskatīgas. Beigas likās pārāk izstieptas, izspēlētas, nereālas, teatrālas, bet tā citādāk, vēlu vakarā skatīties var, filma ir visnotaļ saistoša un aizmigšana nedraud.

Galvenais varonis izvēlējās upurēt pats sevi lai izglābtu savu mīļoto meiteni.Skaisti un romantiski.

Šausmenes nemēdzu skatīties, jo ir sliktas bērnības atmiņas - 3. klasē noskatījos vienu kārtīgi gaļīgu un asiņainu šausmeni un pēc tam mēnesi naktīs nevarēju gulēt.

Bija ziņkārība, vai kaut kas ir mainījies no 3. klases, šī filma tika rekomendēta, kā izteikti baiga, tāpēc, jāņem, jānoskatās. Skatīšanās apstākļi bija atbilstīgi - skatījos filmu naktī, tumsā, vienatnē, diezgan skaļi, cik nu skaļi naktī var atļauties.

Diemžēl, nācās vilties, negadījās *tiešām* pārbīties, sapņos nekas slikts nerādījās. Manuprāt, filmā ļoti traucēja un baiļu sajūtai neļāva rasties tas, ka dīvainībām, kas notika, trūka sistēmas, paredzamības. Ja ar noteiktiem cilvēkiem noteiktās situācijās notiktu noteiktas, kaut cik iespējamas lietas, varbūt notiekošajam varētu noticēt. Bet šeit ir tā, pēkšņi kādam sākt tecēt deguns, pēkšņi no telefona klausules iztek melna dranķība, pēkšņi ieslēdzas televizors, pēkšņi galvenā varone atrij kaut kādu pavedienu un tādā garā. Šis tas bija izdomāts tīri labi, bet tikko uzskaitītās lietas, nu tas ir vienkārši bērnišķīgi. Filmas nobeigums ir atjautīgs. Jūs noteikti zināt "veiksmes vēstules" kas klejo pa e-mailiem un kuras jāpārsūta 3, 5, vai 8 cilvēkiem, lai vēstulē uzskaitītais piepildītos. Šajā filmā ir līdzīgi, galvenā varone atklāj, ka lai paliktu dzīvs, filmai ir jāizgatavo kopija. Pirms titriem mums vēl parāda fragmentu ar nepārprotamu mājienu - gribi palikt dzīvs, - izplati tālāk.

Noslēpumaina, līdz galam neizpētīta planēta Solaris. Kosmosa stacijā, kas to "pēta", notiek dīvainas lietas - kāds izdara pašnāvību, kāds noslēpumaini pazūd, ekipāžas locekļi ir apātiski, izturas dīvaini. No zemes tiek nosūtīts Klūnijs izpētīt, kas īsti notiek.

Nekā tāda īpaši oriģināla nav - filmas autori acīmredzami bija ietekmējušies no Bredberija "Marsiešu Hronikām", kur zaļie marsieši mācēja lasīt cilvēku domas un atmiņu, un perfekti izlikties par kādu cilvēkam tuvu, iespējams, sen mirušu, cilvēku.

Vēl, nevaru atcerēties, nevaru arī atrast, varbūt kāds var atgādināt, kuram, laikam krievu, autoram bija stāsts, kurā apskatīta problēma - uztaisam cilvēka klonu, precīzu kopiju, un vairs nevaram noskaidrot, kurš no abiem tagad ir oriģināls un kurš kopija. Pēdējais teikums - 10 komati, un tas sanāca gluži nejauši :).

Par vīriņu, kurš dzīvo 2 dzīves - dienā viņš ir veiksmīgs TV šovu producents, naktī viņš ir CIA aģents. Šāda profila darbam ir tāds trūkums - ja esi iesācis spēlēt, vairs nevari izstāties. Tevi meklēs gan tavi bijušie darba devēji, gan tavi bijušie ienaidnieki.

Nebija nemaz tik slikti kā varēja gaidīt, filma bija saistoša visā garumā. Būtiskākais trūkums - sakarīga, tiešām noslēdzoša noslēguma trūkums. Filmas laikā sižets nepārtraukti attīstās, skatītājam palēnām atklājas arvien vairāk, un tad viņa - vienkārši beidzas. Bet tā citādāk, it īpaši, ja patīk fantastika, var skatīties.

C klases komēdija.

Jackie Brown ir melnādaina stjuarte, viņa iekūlās nepatikšanās, tika pieķerta pārvadājot narkotikas. Filmas gaitā viņa piekāsa gan policistus, gan savu darba devēju, un ar lielo naudu aizbrauca uz Spāniju (laikam).

Pēc "Once Upon a Time in Mexico" noskatīšanās tika konstatēts, ka šai filmai ir arī pirmā daļa - Desperado. Noskatījos, secinājums - vajadzēja skatīties pareizā secībā. Bet tā citādāk filmai nav ne vainas, ja neskaita beigas, kas likās tādas nu ne pārāk efektīgas, grandiozas un negaidītas.

Līdzīgi, kā, Phone Booth, visa darbība centrējas ap vienu telpu - telpu, kas paredzēta kā patvertne laupīšanas, uzbrukuma, dabas stihiju un citos taml. gadījumos.

Visām iesaistītajām pusēm (~ sešām skaitā) bija vareni plāni kā vienam otru smalki piesmiet, bet atnāca labais varonis Mariači un atriebības vārdā visu izjauca.

IMDB balsotāji novērtējuši kā visu laiku otru labāko filmu. Par nepatiesi notiesātu baņķieri. Nokļuvis cietumā, viņš cietumā no akmeņiem izslīpēja šaha komplektu, noorganizēja gaišu, plašu bibliotēku, veica apmācības darbus, grāmatvedību un katru nakti raka caur sienu eju uz ārpusi. Pa nieka 20 gadiem eja bija izrakta un viņš laimīgi izglābās. Filma aicina nekad nezaudēt ticību un cerību; iedvesmo uz labiem darbiem.

Ticiet vai nē, nebiju viņu vēl redzējis. Nu, tagad esmu. Visā visumā nebija nemaz tik briesmīgi, kā biju gaidījis. Nekā ģeniāla, nekā TĀDA, kā dēļ būtu jārekomendē šo filmu noskatīties pie katras izdevības, bet, it īpaši, ja patīk Eminem, skatīties var.

"Šis nav mīlasstāsts, bet šis ir stāsts par mīlestību". Dīvaini bija tas, ka jau biju redzējis šīs filmas sākumu, bet neatceros, kur un kad un kāpēc tad nenoskatījos līdz galam.

Asiņaina atriebība. Perfekti tiek radīta noskaņa, atmosfēra. Jādabū soundtreku.Vienīgā lieta, kas traucēja - šī filma jau no paša sākuma tika skaidri deklarēta kā tikai vol.1, jau pret vidu varēja diezgan droši paredzēt, cik tālu šajā daļā pagūs aizvirzīties darbība, līdz ar to jau filmas vidū iestājas tā visu baudījumu bojājošā sajūta "neredzēšu līdz galam".

Tā meitene tika vienmēr un visur teikusi, ka neparko neiemīlēsies, un vairs nezināja, ko iesākt, kad iemīlējās.

Tāda pārāk romantiska filma, ar pārāk paredzamām beigām. Varen patika vecmāmiņa, kas tualetē pīpēja zāli (pret galvassāpēm!) un pēc tam reibumā bradāja pa puķudobēm.

Tā dziļā doma laikam netika īsti skaidra. Varbūt tai filmai būtu labāk piestāvējis sērīgs nobeigums nevis atskatītās tradicionālās laimīgās beigas.

Dažreiz uznāk domas par to, kas mēs patiesībā esam, kā un kāpēc esam radušies, kā šī pasaule, kurā dzīvojam, ir uzbūvēta, un var vispār eksistēt. Kāpēc fizikas likumi ir tieši tādi, kādi tie ir, kā vispār par jebko var būt absolūti drošs (cilvēka maņas maldina); kāds ir tas ietvars, kurā ir uzbūvēta mūsu pasaule, varbūt mēs dzīvojam tikai kāda iztēlē (Gorders J. Sofijas pasaule. Romāns par filosofijas vēsturi. – Rīga: Zvaigzne ABC, 1997.), vai varbūt visa mūsu pasaule tikai tiek simulēta/modelēta (The Matrix). Šādas domas pa laikam uznāk, bet ne pie kādiem jēdzīgiem slēdzieniem neizdodas nonākt. Pārliecību, ka šādiem jautājumiem vispār var iegūt atbildes, mazina arī tēze, ka mums, cilvēkiem, kā galīgām būtnēm, ir principā neiespējami izzināt bezgalīgas lietas. Vienkārši - nav lemts.

Šī ir vienlaikus gan varen izklaidējoša, gan pārdomas rosinoša filma.

Par 2 meiteņu nelaimīgo mīlestību.

Jauniešu komēdija; par māti un meitu. Meitai bij tāds Avrilas stiliņš, māte bija vienkārši perfekta. Labi joki, filmā nebija nekā nopietna vai ko atcerēties un pārdomāt, bet ļoti izklaidējoši - laiks būs labi pavadīts.