Filmas

Bija jau pierasts, ka filmās Hjū Grānts = turīgs, pašpārliecināts vecpuisis un brunču mednieks. Šai filmā, tavu brīnumu, viņš nebija tas, kas izvēlas, bet tas, ko izvēlas. Pašpārliecinātībai, humoram un nepārtrauktiem sīkiem meliem tas, protams, ne nieka nekaitēja.

Joki, patiesībā, bija reti labi. Filmā bija daudzas labi iznākušas tiešām komiskas situācijas, kuras atstāstīt gan labāk nemaz nemēģināt.

Labi. Filmas beigās skan Sarah McLachlan - Sweet Surrender.

Hameleoni vienā sērijā :).

Abi liktenīgie vīrieši bija arī iekš Love Actually, tikai tur viņi nebija nāvīgi ienaidnieki.

.. is everywhere

Kā jau nosaukums vēstī, zagļu filma. Nodarbošanās ļoti klasiska - banku aplaupīšana. Nekā tāda ļoti īpaša, bet izklaidējoši un interesanti, kad negribās daudz domāt. Vienā no galvenajām lomā ir Brūss, ar visai gariem matiem, to ir vērts redzēt :)

Viena filma ar ūdeņiem un kuģiem svaigi kā noskatīta, līdzīgā stilā turpināju. Nekā īpaša ko piebilst nav, izņemot, ka, lai nu kā, pirāti tomēr ir bezsirdīgi vardarbji un nekā romantiska, skaista, cēla utt. šai nodarbē nav un nevar būt.

Ļoti ļoti patika atjautīgais kapteinis Zvirbulis, apskaužami veikli prata izkļūt no neapskaužamām situācijām.

Šo filmu rekomendēja Zamsis. Tiem, kam patika Resident Evil, noteikti patiks, īpaši sākums. Šeit nebūs nekādu sci-fi kā Resident Evil, tomēr kaut kas ļoti īpašs šīs filmas vieno. Tā citādāk - tradicionāla spoku filma ar visiem tradicionālajiem spocīgajiem atribūtiem labās proporcijās - vīzijas, kustīgas lietas, asinis ne no kurienes, konservi transformējas mazos dzīvīgos tārpiņos utt. Prieks, ka visas nedabīgās lietas nav briesmīgi pārspīlētas. Par daudzām spoku filmām varētu teikt tā - spokiem neticu, un ja arī ticētu, ne jau nu tādiem smieklīgiem un banāliem, kādus rāda filmās. Šeit nav gluži tik traki.

Piesaista nosaukums un filmas pamats - spoku kuģis, klīstošais holandietis. Vilinoša būšana. Filma beidzas ar domu - nekas nav beidzies, paliek līdzīga sajūta, kā pēc Phone Booth noskatīšanās.

Nav nekā īpaša ko piebilst, tādas tās šausmenes ir, ko padarīsi.

Pārāk vēlu izdomāju, ka šo filmu, līdzīgi, kā, piem. Trainspotting, jāskatās ar angļu subtitriem, citādi daudzas nianses, asprātības un divdomības aiziet gar ausīm īpatnējās valodas dēļ. Filmas sākumu (~ pirmās 5 minūtes) jau kaut kad (tiešām neatceros, kad) biju redzējis. Šī ir arī vēsturē pirmā filma, ko skatos pingvīnvidē.

Par pašu filmu - kā jau teicu, vajadzēja subtitrus, bet tā vispār patika. Ļoti patika, ka Breds P. nebija, kā parasti, glauns sieviešu savaldzinātājs, bet gan noaudzis lauku zellis.

Filma tika dikti saslavēta - jāskatās. Domāts - darīts, abi ar ERNY kārtīgi sagatavojāmies un noskatījāmies. ERNY skatīšanās laikā aizmiga. Man gan patika.

Cilvēki gandrīz visu laiku rīkojās "pareizi" (filmas nereti kaitina ar to, ka skatītājam ir acīmredzami, ka galvenie varoņi visu dara šķēsām, bet nav nekādas iespējas to ietekmēt, pateikt - "nu ko tu, cirvi, dari" - un tas tracina).

... Gribēju rakstīt dikti daudz par šo filmu, bet nekas nenāk ārā (uzrakstās un atkal nodzēšas). Kā saka, labāk vienreiz redzēt, nekā septiņreiz blogos izlasīt. Tā nebūs filma, ko skatīties trokšņainā barā ar alu un čipsiem un uz to jānoskaņojas.

Patīk man tās zagļu filmas.

Līdzīgi kā The Transporter, Italian Job un citās, kuras vairs neatceros, viss ir perfekti izplānots, pretinieki arvien tiek smalki apčakarēti.

Nu ko, jāgaida Ocean's Twelve.

Kā jau varēja gaidīt, filma bija visādā ziņā laba un vērtīga.

Galvenā problēma, šķiet, bija, ASV nelegālie imigranti, rasu un sabiedrības slāņu naidi.

Vai izjūtat milzīgus emocionālus pārdzīvojumus redzot, kā kaķis apēd peli? Es nē, jo kaķim ar peli ir pašiem savi rēķini un attiecības kārtojamas, gar kurām man nav lielas daļas. Līdzīgi ar šo filmu - ir dziļā doma, ir labi aktieri, īstā mūzika, tādi touching momenti utt., vienīgais, filmā risinātās problēmas, vismaz man, nav pārāk aktuālas. Kaut gan, var jau vilkt paralēles un arī šodienas Latvijas sociālajos procesos sazīmēt šādas tādas līdzības ar šo filmu (bāc, cik gudri izskatās :) ).

Dikti gribējās atkal paskatīties uz Brūsu, kā viņš viebjas un spļaudās un "taisa acis" - un paskatījos arī. Viss notika apmēram kā parasti Brūsa filmās - mūsu varonis godprātīgi un bezkaislīgi pilda misiju, un tad pēkšņi, viņam pilnīgi netipiski (bet katrā filmā tā) ierunājas viņa sirdsapziņa un liek iet un paveikt milzu varoņdarbus, šajā gadījumā - šaut simtiem melno lai izglābtu padsmit citus.

Šo filmu nebija jāskatās gluži vienatnē

1975. gads. līdz šim bij licies, ka ja filma vecāka par '95 tad nekas prātīgs tur nevar būt. patīkami, ka esmu dziļi maldījies.

Ilgi nesapratu, it kā redzēta, it kā nee. Tas tāpēc, ka jaunēklis ir no Just Married un viņa daiļava no Vena Vaildera un Amerikāņu pīrāgiem.

Iekš IMDB novērtēta ne pārāk labi, bet nav nemaz slikti, man patika - galvenajā lomā bija Džūlija R. un varēja sagaidīt, ka, līdzīgi, kā, piemēram, "ērinā Brokovičā", visi filmas panākumi tiks balstīti uz krūšu uzvaru pār saprātu, bet, cik patīkami, nekā tamlīdzīga un filma bija gluži jauka.

Palūk, mani filmu apraksti paliek arvien lakoniskāki.

Spiegu filma.

Dīvaini, ir dažas filmas, pēc kuru noskatīšanās paliec sēžot/guļot un pārdomājot, pēc kuru noskatīšanās ir sajūta, ka laiks ir pavadīts vērtīgi.

It kā jau nekā tāda īpaši oriģināla nebija, bet bija tā īpašā sajūta. Filmas pamats - galvenais varonis neapzinās, ka viņš ir vēl kāds cits, ka viņā mīt 2+ personības, dažādās interpretācijās ir izmanots visur kur - salīdzinoši nesen skatītajā "Cypher", Trakajā profesorā, nesen atkal pārlasītā fantastikas stāstā 3 daļās - "Pret stulbumu" "paši dievi" "cīnās bezspēcīgi", kādā ļoti sen lasītā grāmatā par puiku, kas iekāpa sienas pulkstenī un nokļuva citā pasaulē, un droši vien visur kur citur.

Pēdējā laikā noskatītas jau vismaz 3 filmas ar Edvardu Nortonu - "Italian Job", "25th Hour", un šī pati. Tādā stilā arī turpināsim un nākamā plānā ir "American History X".

Par cilvēku alkatību, par riebīgo sajūtu, kad visus jātur aizdomās. Par savdabīgo sajūtu, kad palikusi viena brīva diena, pēc kuras uz ~15 gadiem jāiet cietumā. Tagad runāšu kā literārā apcerējumā - spilgti tēlota galvenā varoņa cīņa pašam ar sevi (pamest visus, aizmukt uz mūzīgiem laikiem svešumā vai iet savus labākos gadus nosēdēt cietumā).

Filma ar līdzīgu noskaņu kā Trainspotting - kā tiem narkomāniem galīgi neiet. Es tagad rakstu tā ciniski, bet filmas noskaņa bija varen sērīga un bēdīga, filma kopumā var kalpot par lielisku paraugu, kā kaitīgie ieradumi sabojā cilvēku dzīves. Finālā - puisim amputēja roku, viņa mīļotā meitene kļuva par prostitūtu (viņai pašai tas izcili riebās, viņa vēma no tā, kas bija jādara) un puiša māte arī dabūja pa krietnam.

Kā jau var nojaust, par karu un lidmašīnām. Vispār, filmas par karu tāpatās kā karš kā tāds sux un must-die. Šī konkrēti bija tāda, kādas jau viņas mēdz būt - sabiedrotie ir labie, vācieši ir sliktie, sabiedrotie godprātīgi brauc nobumbot Brēmeni, vāciešu iznīcinatāji visapkārt sprāgst nepārtraukti. Knapi, knapi, ar pēdējo motoru mūs varoņi atgriežas bāzē un pie pamatīgi sašautās lidmašīnas, no kuras tek benzīns un kura teju teju eksplodēs, uzsmēķē - happy end :)

Nebija nekā tāda ļoti īpaša, bet vienkārši bija forši noskatīties.

Šo vispār noskatījos jau pirms divām iepriekšējām, bet bija aizmirsies uzrakstīt. Visu laiku bija tāda sajūta, ka kaut kas ir piemirsts.

Šī filma man patika - visu filmas laiku nabaga melnajam policistam bija atjautīgi jāglābj savu ādu, jāizkļūst ārā no nepatīkamām situācijām, kur "nav tā, kā izskatās". Un protams, viss beidzās laimīgi. Forši, man patika.

Nevaru izdomāt labāku tagline par to, kas iekš IMDB - "How do you solve a murder when all the evidence points to you".