> Jaunākais
> Arhivētais
> Draugi
> Par sevi

Janvāris 26., 2007

coda

23:40 - pusnakts solī jāpabeidz rakstīt tas, kas nupat izvērties par murdziņu, bet viss, ko man gribas, ir atkrist kādā mīkstā dīvānā, paņemt glāzi pārbāztu ar ledu, ieliet kaut ko atlikušajā telpā starp ledu un parunāt - ko labu sadarīji? ko labu sadomāji? un par mani arī kādureiz iedomājies? ahā, šitādi maitas? pastāsti, es gribu dzirdēt! ~ jūs nespējat iedomāties manu pārsteigumu, kad ieraudzīju, ka jau 23.00, laiks bija aizskrējis. un pirmo reizi es nebiju priecīga, ka biju aizgājusi uz kino. kaut kas jau bija tajā Breaking And Entering, bet.. ir smagas filmas, un ir smacējošas. šī ir kaut kur tuvumā otrajam. and don't get me wrong, man taču patīk piņķerīgas un sarežģītas un kādas tik vēl ne filmas! bet šoreiz.. varbūt vienkārši nebija īstais noskaņojums? bet varbūt tomēr vaina filmā. sižetā. vismaz dažos tā punktos. nožēloju pārlieko entuziasmu, kas izcīnīja uzvaru pār Karalieni. vajadzēja rūpīgāk piestrādāt un panākt "blood diamond". Galvā skan neatpazīstama Hospitāļu ielas dziesma (varētu būt, ka tā pati.. jā, tā pati - Par Dimantiem) un es iešu un izdzeršu lielu glāzi ūdens /ar ledu. man ir beidzot jātiek galā ar šo capital letters neizlēmību, tas jau sāk palikt smieklīgi, vismaz pusnaktī noteikti. mana ne/lasāmība ir mana vien problēma, pagalam diemžēl.

Read Comments

Reply

No:	Sviesta Ciba user Lietotājvārds: Parole: Iežurnalēties ar'?  Anonīms Ievadi te 'qws' (liidzeklis pret spambotiem):
Temats:	Tematā HTML ir aizliegts   Neformatēt automātiski:
Ziņa:	Gandrīz jau aizmirsu pateikt – šis lietotājs ir ieslēdzis IP adrešu noglabāšanu. Operatore Nr. 65.