|
|
|
Oktobris 20., 2006
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) coda | 23:40 - somewhere over the rainbow..
skaista diena šodiena, jo skaista dzīve visa dzīve
es zinu, ka es šobrīd nejūtos pilnīgi stabila, burbuļi, burbuļi, pie visa vainīgi burbuļi.
[izdzēsu veselu rindkopu. nav ko.]
sanāca tā, ka es šodien tiku pie pagāšvasar kārotā. un paldies dievam, ka tikai tagad. [..]
es zinu, ka tagad visi tik par digi digi domā, bet man ir mans digiziepis un man ar to pietiek. bet šeit. 3 objektīvi. un kaudze lietiņu, ko es šamajā vēl īsti nesaprotu. patīkami sarežģītāks par jebkuru pirms tam iepriekš rokās turēto. pa solim, pa solim, tā teikt.
es jūtos pieaugušāka. savus ieradumus es atklāju, jo tie atkārtojas. es tos neizdomāju. tāpat savas intereses. un savas patikšanas. nu patīk man viņš.
Mielavs. burvīgs. paldies Laurai un ašajai idejai un Laurai tur principā nav nekādas daļas, tik tas, ka viņa kaut kad arī dosies. vai jau bija. nnez.
atgādināja eskobar.. tāds trio.. un jā, balss cita, bet ne kripatu sliktāka. man ir laiks papildināt savu tā saukto kolekciju ar nedaudz viņa.
dzejiskais materiāls, ja to tā var nosaukt, ir daļa no tā vislabākā.. es nezinu, varbūt arī tādā ziņā es esmu pieaugusi, bet nu dzeja mani kustina kā neviens.. nu jā, varbūt vienīgi gleznu mākoņi.. gleznas izskatās īstākas par debesu mākoņiem, un debesis allaž un vēl biežāk ir kā debešķīgākās gleznas..
un vēl es rakstītu par kādu personu, bet tam būs jāpaliek galvas materiālam. ja varētu, es rakstītu par daudziem. mmmmmmmm... katram jums pa sirdij; paldies, ka mana dzīve ir, ka viss notiek lēnītēm, ka es šajā lēnumā speros gaisā un tas man sagādā prieku.. bet neaizmirstiet, ka man nav daudz laika.
[sāku domāt, ka šis ir iegalvojums sakarā ar to, ka es nespēju rīkoties ātri - neatliekot..
a pat ja... varbūt, ka mani daimoni ir atraduši labi risinājumu.. tik ja mani tas reizi pa reizei nebiedētu.. un vispār, daimons bija sokratam.. man saviem jādod cits vārds]
|
Reply
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |