|
|
|
Oktobris 19., 2006
12:43 - i'm gonna run to wherever you are
galīgi negribas runāt, nu nezvani man! nestāsti! lūdzu! man galīgi pie kājas! ..kaut kā tā es šobrīd jūtos.
no manas koka fantāziju sērijas:
kārājos tajā pašā kokā, tikai daudz augstāk, koks ir gaišs, kristālisks, bet joprojām koks, tīrs un sarežģīti [estētiski veiksmīgi] vienkāršs, tāda pati kā tas koks es tur karājos.. es neesmu vārga un trausla arī ne, tāpat kristāliski sarežģīti vienkārša, TĪRA, ievainojama, jā, bet spēcīga, jo neaizsniedzama.. un esmu tik augstu tur, un nemaz ar nedomāju palaist rokas, lai nolektu no koka un dotos kaut kur pie kaut kā.
kāds ir šī tulkojums? ..es nezinu, vai tāds maz ir. jo laikam i ne nav jātulko.
iesmējos, kad vienā mirklī apjautu to platona problēmu risināšanas jēgu sapnī.. tā bija platoniska. platoniska.
kas ir platonisks?
katra mana doma kā tāds tauriņš, liegs lidojums, lūk, kas tas ir! ..izņemot tad, kad paklūpu un mīcos pa dubļiem.
es, šķiet, savā priekšā jūtos vainīga par to, ka, iespējams, man nemaz neko negribās. bet esot taču jāgrib. ir grūti nespēlēt pec noteikumiem, kad tie acīmredzami ir tie noteikumi, pēc kuriem nu ir jāspēlē.. jo tā esot labāk.
ko es zinu.
ko nu es zinu.
[fui dacei par šī man iemācīšanu!]
i fondle keys to my heart when everyone's heart seems so calm.... and you found the lock to my dorm and opened the doors to my trust... fund.. my vestry.
the light in my darkest hour is fear.. denies me of anything good, so..
DON'T LOSE YOUR HEART, YOU'LL NEED IT...
and dont lose your heart, you'll have to take another pill..
and tell another lie..
and lie amongst your lie..
like a tuna in the brine.....
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |
