|
|
|
Septembris 14., 2006
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) coda | 16:38 - tādai pilnīgākai laimei
ko viņi izdarīja manai burvīgajai google personalized home lapai D:
nav! nekā vairs nav! ir Reuters Oddly Enough, bet kur ir visi citāti un spēle un.... un citātos ne reizi vien bij freids un kostners un vispār bija forši!
es nesūdzos un nelaimē neraudu, tikai nelielā jau pārejošā šokā atzīmēju faktu.
nācu mājās no vilciena, viss tik jauki, viss tik jauki: kārtējo reizi sev apliecināju, ka esot mājās, visas vajadzības izzūd. ceļš ir skaists un koki zaļāki par citiem un es pat nezinu, kur tā burvība slēpjas.
varbūt tur, ka vilcienā es gulēju, pirms un pēc miega nedaudz palasot Freidu [Šuvajeva Freidu].
un trīs lietas.
trīs lietas [ketegorijas], kas ir visu galvenās, lai būtu labi.
- grāmatas, par kurām nezūd interese, jauni veidi mācīties, uzzināt..
- kaut kas, ko vērot
- kaut kas, ko pašam darīt
man pirmie divi vairāk vai mazāk sakrīt - skola,
un trešais - vakariņas [jo vēstuļu rakstīšanai vairs nav ne laika, ne iemesla, nav kur visus savus spīguļus un lentes klāt lipināt, un papīra krājumi un zīmuļi un viss... kaut ko arī gaida.]
protams, un ir arī tās visas lietas, kas dienu dara jaukāku un gaišāku.. bet es taču netaisos pasniegt teoriju par to, kādai jābūt dzīvei.
tas bija neliels piemērs no manējās.
Miss I laikam ir vienīgā, kurai es vairākas reizes atklāju, kas tieši mani sajūsmina Freidā.
[tas, ka viņš ne no kā izveidoja zinātni. tas, ka viņa darbu nebija iesācis Aristotelis. tas, ka tas ir iespējams]
un par to un, iespējams, daudz ko citu, es izpelnījos ko tādu, ko viņa nav stāstījusi daudziem citiem.
ir. ir kaut kas. un par to tik milzīgs prieks. un pamilzīgs žēlums, ka viņai jādodas prom.
taču pagāšnakt mēs daudz un dikti likām žagoties kādam Mr G, kurš reiz ir bijis it kā pretendents uz Miss I drauga statusu, taču interesantu visa-kā rezultātā tas nenotika un mazo miss I tas mulsina bezgala.. mana pirmējā versija, ka viņš ir gejs, tiek atmesta, jo šobrīd [man] ir modē domāt nedaudz savādāk..
lai nu kā, man patīk tā zinātniskā interese, kas manī ir modusies par visu ko, un es netieši apsolu viņai/sev, ka uz viņas atgriešanās laiku es varēšu viņai pasniegt kādu skaidrojumu par mulsinošo Mr G, visā cerībā, ka, lai to sasniegtu, man nebūs jāpiespiež sevi faktiski kaut kā iepazīties ar viņu, lai gan esam izteikti pavirši pazīstami [varbūt pat tik pavirši, ka es pat nebītos no viņa, ieraudzījusi uz ielas; varbūt tur pie vainas ir viņš pats, bet tas jebkurā gadījumā nav būtiski].
es gribu nomazmazmazgāties un iziet saulē rietošajā, saulē saulstošajā.. bet bail, ka es zaudēju savu laiku jau te un tagad.
[un tā vienmēr]
bet vēl pāris vārdu.
gribēju teikt, ka jūtos organizētāka. ka varu pabeigt garu rakstīšanas [drukāšanas :)] mānijas ierakstu tāpat, nevis ar dzīšanu sevi prom trīs atkāpju garumā [cerams, ka šī būs tikai viena], bet atcerējos par vēl vienu lietu, par kuru vēlos brīdināt tos, kas aizlasījušies tik tālu.. kā jau iepriekš teicu:
veca graža!
..es esmu.
nav nekā briesmīgāka par to, ka nu es beidzot esmu sakoncentrējusies, lai uzņemtu kaut kādas zināšanas un kāds man to jebkādā veidā iztraucē. man likās, ka visiem tas ir augsts mērķis, beidzot spēt mācīties. kļūdījos.
un gražojos es par visu ko.
līdz tai dienai, kad es no tā izārstēšos, ... nedariet neko. vai tad man būs jums ieteikt manas domas lasīt un pakalpot man? [- muļķības! tā es sevi pati kaut kur novedīšu. vienkārši turpināšu censties sevi kontrolēt un tos mazos dusmu izvirdumus apspiest; tikai lekciju laikā gan pēkšņi nesāciet runāt par teātri :(]
par bailēm, vēlāk.
|
Reply
|
|