|
|
|
Septembris 9., 2006
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) coda | 17:43 - long way
šeit ir kāds stāsts, ko reiz kādā skumjajā vakarā vēlējos jums izstāstīt.
klāt bija jānāk kādām dzejas rindām, bet tās, nedod dievs, šķiet, ir pazudušas. [ahā, tomēr atradu]
tas bija skumjš vakars, kurā man izglāba Džefs Baklijs, ja nemaldos.
ja nemaldos, ka tas bija tas vakars.
es jums gribēju parādīt savu rūpju bērnu, man viņš mīļš. man viņš ļoti mīļš.
Vai es kur īpaši tālāk kopš tā vakara esmu ar viņu tikusi, īsti nemāku atbildēt, bet te būs daži kadri no manas istabas...
varbūt tomēr kādam interesanti. varbūt tomēr.
šeit.
šeit ir mans rakstāmgalds, zem šīs bildes. visi mani rīki, tie visi ir mani, nevis tie ir visi, ko nu es stāstu.. varbūt nevajag nodoties komentēšanai, jo uz to man šodien garstāvokļa nav. [acīmredzot]
dodos gulēt un mostos kā zem liela, liela skaista koka.. kā zem japāņu ziedoša koka.
Brīvā Kuba manā rīcībā.
Pagaidu izlīdzējums.
Sens. Dubultsens.
Bet joprojām rauj sirdi āra.
Uz mani noraugās. Manā mugurā asus skatienus met.
Mans fiktīvais sapņu princis, mans sapnis par fiktīvu nākotni. Zem skaistajiem zariem.
***
es ceru, ka vismaz kādam .. ka vismaz kāds apskatījās.
ir tāds nejauks noskaņojums, ka īsti nevar pateikt, ko gribas.
zinu, ka es piederos ārā, bet vienai nekur negribas klīst..
bet nav arī kas izved. un nav arī īstas ticības, ka varētu panest kādu šobrīd, lai gan runāties nedaudz gribas. nedaudz.
iepriekšsolītais.
šeit lūgts nav neviens
nevienam nebūs saprast šo dzeju
šeit nenāks neviens
jo nevienam nebūs atrast ceļu
|
Reply
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |