|
|
|
Decembris 9., 2006
13:43 - let go of my hand and it will slip out in the sand...
..if you don't give me the chance to break down the walls of attitude.. i ask nothing of you, not even your gratitude.
esmu aizmirsusi vārdus, ir tik daudz kas izsakāms, bet nav īsto vārdu.. vai nav jauki?
un jā,
nav tādas pareizās pieejas. bet ir tādi, kam pieejas nav [kas pieeju neatradīs..] vispār.
var aizliegt, bet nevar noliegt. arī mani. un arī es savus ierakstus :)
i try hard not to forget it's the funky race *
|
15:59 - par nodomu un to realizēšanas nesakritību
mani sen vairs neuztrauc, kad kaut kas neizdodas, kā iecerēts, ja vien, protams, tas nav kāds īpaši svarīgais gadījums [attiecībā pret kādu citu],
bet visinteresantāk ir tad, kad cilvēks izsapņojas, kā būs un ko darīt un kas notiks, bet, kad tas pienāk, ne ko tādu atceras, ne pats mēģina pasākt.
iespējams, es šobrīd pieķēros kādam uz brīdi piemirstam konkrētam kadram, bet viss taču bija viens, tāpēc atkal neuztraucos.
neuztraucos arī tāpēc, ka kāds gudrāks atgādināja, ka tas, kurš par lietām uztraucas pirms tas ir nepieciešams, uztraucas vairāk kā ir nepieciešams.
tikai atgādināt, tas viss, ko man vajag.
Mūzika: Ryan Montbleau - Stretch
|
20:24 - Kristīn, kad tev pieleks?
Atkal ielasījos Nīčē.
un atkal viņš saka ko tādu, ko es saprotu, kam es piekrītu, kas es vēlos būt.
un tomēr es viņam tik droši nesekoju.
mans vienīgais secinājums - es nemaz tik ļoti nesaprotu.
jo citādāk.. citādāk es nemaz par to nedomātu, bet katrā mirklī, kaut vai tagad, darītu visu perfekti.
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |