|
|
|
Septembris 16., 2006
14:24 - chirikolita says how do you do!
rīta stundas bij smagas, bet tagad skats sāk vērties gaišāks.
kaut vai tāpēc, ka vietu manā galvā ir atradis Andreass Džonsons ar Please [Do Me Right], kas nozīmē, ka man vispār tagad tāds romantiskais garstāvoklis un skats uz ārpusi.. tas pašas ārpuses dēļ, ka mājā esmu pavadījusi nosacīti maz laika.
izsecināju, ka darīju nepareizi, nepadomādama par to, ka Jēru Klusēšanai komplektā vajadzēja dabūt arī Hanibalu.. un Manhunt [manhunter? ..neatc.] ar, kāpēc ne.. jo laikam šodien atkal būs jāskatās Jēru klusēšana, jo KAUT KO VAJAG..
kaut vai tikai to, lai manās atmiņu pilīs ir arī viņa balss..
so do me right woman, enter my space..
upd. vai tomēr Big Fish. Nupat sanāca noskatīties beigas kopā ar bāli, jo viņš bija skatījies, un es sapratu, ka tā filma ir vēl maģiskāka kā man bija jebkad šķitis. ..bet tā man liekas katru reizi, kad tieku skatīties.
tas ir tik skaisti, tā dzīvot. ar stāstiem. ar tādiem stāstiem.
[bet arī man mežā ir rūķīši un laumiņas]
upd. II es zinu, ka NEVIENAM NEINTERESĒ VAI ARI VISI JAU ZIN, bet ļaujiet man to prieku - padalīties ar jums ar Andreasa Džonsona daiļo dziesmu.. netīšītēm atradu, ka bālim uz cietā d. ir... :)
|
17:04 - negāzies!...
kas domāja, ka diena šādi izvērtīsies!
- bet diena vēl nav beigusies!
- bet visu šādu dienu es arī neizturētu!
secinājums ir viens: man vairāk vajag mazu cilvēku sabiedrību.
bērnu sabiedrību.
viņi lec un viņi skrien, viņi krīt un gāžās un neskatās uz mani dīvaini, kad es gāžos, un ir tieši tā, kā vajag, kā es gribu, lai būtu! ajajajajajaj kā ir!
..varētu jau varbūt arī atrast kādu savvecuma, bet, ziniet, savvecuma īpatni es nevarētu ne nest uz muguras, ne lidināt visādos veidos... un savvecuma īpatņi ir rezervētāki un es arī tāda justos, tāpēc ir tik labi, kā ir.
tāpēc varbūt man būs jāsaņemas un jāpiestaigā pie viņām, lai kaut kur aizietu, aizskrietu, ... viņas kaut ko teica par šūpolēm... wunderschoen! so wundershoen, dass ich deutsch sprechen wolle! ..na ja, aber ich kann gar kein deutsch sprechen, deshalb ich muss meine klappe halten.
kiļi kiļi :)
|
17:45 - A. Johnson "the games we play"
the games we play
the shows we give
my heart you break
i live through this
the games we play
the games we play
the rules we make
like secret codes
we cant escape
the cames we play
the games we play...
you say
there really is no doubt
we just cant do without
the games we play
|
18:14
viņas pat nedeva tām rozēm nekādu iespēju.
cik gadus tā rõzā te ziedēja? ..un man par viņu bija tāāāds stāsts..
un vairs rožu šajā mājā nav.
|
19:13 - LDz mani uzjautrina
|
19:38 - Frankly, Doctor, that is the kind of thing that Miggs would say
klusēju tik daudz tāpēc, ka esmu "ja nav nekā prātīga, ko teikt, paklusē" atbalstītāja
neattiecas uz klabi, o jā,
šeit es izlieku visu, kas prātīgs un neprātīgs sakrājies pa tiem visiem klusēšanas mirkļiem, kad man nebij ko jums piebilst
es nemāku runāt, bet pamazām mācos
varbūt kādreiz man izdosies arī saruna, par kuru būšu lepna
[mani iedvesmoja Klarisas sarunas ar Lekteru. klarisai brīžiem derēja paklusēt [bet grāmatu lasot, man tāds iespaids neradās.. jāsalīdzina.]]
|
21:32 - pats ir slikts
savstarpējās attiecības, arī tur ir maģija
maģija tajā, kā tās var tikt stiprinātas
tas duālisms, kas gan tām, gan citām tā tipa attiecībām raksturīgs, mani beidz nost
nekad nevar saprast, kur beidzas vai sākas egoisms
un tad saproti, ka tas ir visur
un tikai vēl jāiemācās, ka tas nav slikts un tam tā jābūt
[man joprojām nesanāk; teorētiski zinu un ik pa brīdim atceros,
bet praktiski joprojām pieķeru sevi par to domājot]
|
|
|