|
Jūlijs 9., 2006
10:58 vispārējā doma ir tāda, ka varētu ieslēgties kādā lielā kastē un vairs nekad neuzzināt neko par viņu un viņu. jā, par abiem. lai iet un ieskrienās. un kāds no viņiem varbūt arī sapratīs, ka tomēr kaut kas ir zaudēts.. un tad.. tad..! tad es būšu pārāk vāja, lai turpinātu iesākto un sajūsmā kliegšu un spiegšu par atkalredzēšanu. ejiet un pabojājiet sev savas dzīves, es savējo māku bojāt tā, ka nemetās.
|
19:54 un lai kā cenšos, nevaru atcerēties, vai caur centru vai caur mežu es šodien nācu no vilciena..? - varbūt tāpēc, ka vispār nebrauci ar vilcienu?..
|
20:32 un man ir vakardienas sakususī šokolāde! joprojām gribas!!!
|
21:09 - veci niķi nemirst! joprojām man tīk un gribas, lai mani aizved prom. to atgādināja dziesma, un es vienkārši netieku ar to visu galā, cik bezgala patīkami tā ir, kad tā notiek. pat nenāk prātā konkrēti, bet acīmredzot, tā IR noticis, ja reiz es nerunāju par to tik izmisīgi un sentimentāli kā mēdzu. mmmmmmm. gribas noskurināties. jā, nāk arī labas dienas. Garastāvoklis:: i'll shine like gold . . . Mūzika: KoC - Gold In The Air Of Summer
|
22:38 mīlīgi! mīlīgi! mīlīgi ir parunāties. man patīk. tas ir kaut kas neticams, ka man patīk parunāties. :) un kur nu vēl, kad grib parunāties ar mani. =) [it's time for the old smilies again]
|
|
|
|
Sviesta Ciba |