Gausa sadalījums vs žēlums

« previous entry | next entry »
Jun. 13., 2014 | 05:45 pm

Bildē redzams Polijas valsts eksāmenu rezultātu grafisks attēlojums. Retorisks jautājums - vai šeit nav kaut kas jocīgs? Hint: ieskaite sākas no 30 punktiem.

Link | ir doma | Add to Memories

Comments {3}

(bez virsraksta)

from: [info]diskurss
date: Jun. 13., 2014 - 08:14 pm
Link

burvīgi ]]]]
paskatījos - latvijā http://visc.gov.lv/vispizglitiba/eksameni/statistika/2013/ latviešu, angļu valodās un matemātikā (citus neskatījos) kopvērtējumos (iekš tajos zipos) gan neko tādu neredz. kādi mums profesionāli un bezkaislīgi vērtētāji, jē!
khmmm, vai arī... nepievelk, jo nav tak ko pievilkt - latvijas centralizētajos eksāmenos tagad vispār ir kaut kāds sekmīgs/nesekmīgs ieskaitīts/neieskaitīts (neskaitot svešvalodu eksāmenus, kam no 40% vērtējuma sākas "līmeņi")?

Atbildēt | Diskusija

chrono

(bez virsraksta)

from: [info]chrono
date: Jun. 13., 2014 - 08:45 pm
Link

Par to, vai vispār ir iespējams būt nesekmīgam, es nezinu. Bet man izskatās, ka statistikas apstrādātāji ir mēģinājuši pievilkt Gausa sadalījumu vietā un nevietā (jo pēc izglītības kritērijiem viņiem laikam ir jācenšas sasniegt Gausu). Matemātikā tie rezultāti ir tik izteikti nobīdīti uz kreiso pusi, ka tur drīzāk ir log-normālais sadalījums, nekā Gausa. Kas vispār ir diezgan slikti, jo norāda, ka lielākā populācijas daļa matemātiku vienkārši nesaprot. Angļu valodā toties ir kārtīgs plato 40-80 procentu robežās.

Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija

(bez virsraksta)

from: [info]diskurss
date: Jun. 13., 2014 - 10:08 pm
Link

un kāpēc gan tā nevarētu būt, ka matemātiku lielākā populācijas daļa nesaprot, toties svešvalodas vismaz puslīdz lietojamā līmenī iemācīties spēj. dažāda veida tās zinības ir. svešvaloda taču būtībā ir prasme, nevis zinātne.

starp citu, sadalījumā pa skolu tipiem, pievērs uzmanību visos priekšmetos izteikti zemajiem rādītājiem kategorijai "profi + mākslas skolas". štruntīgi, ka celtnieku tehnikumi utml ir samesti vienā maisā ar rozentāļiem utml (un pirmie tak sastāda stingri lielāko minētās kategorijas datu daļu), būtu inčīgi paskatīties uz mākslas skolu rādītājiem atsevišķi - kas tur ir ļoti zems un kas ne tik zems.
savukārt vakarskolām rezultāti gandrīz visos priekšmetos ir vismaz nedaudz augstāki nekā "profi + mākslas skolām". tobiš, vakarskolu audzēkņi, kaut nebūdami diži apdāvināti cilvēki, tomēr ir dedikeitētāki par teķu audzēkņiem.

Atbildēt | Iepriekšējais