| |||||||
| Reiz bija kāda kafejnīca. Tajā šad un tad iegriezās cilvēki izdzert tasi kafijas. Reiz šeit ienāca Jēzus. Viņš padzēra kafiju un teica kafejnīcai: "Man šeit patīk. Es iegriezīšos šeit šad un tad kopā ar savu draugu." Kafejnīca atbildēja Jēzum: "Es esmu ļoti laimīga, redzot tevi un visus eņģeļus, kas tevi pavada. Nāc šeit pēc iespējas biežāk." "Es nākšu šeit bieži. Es negribu, lai mans draugs ir vientuļš," Jēzus atbildēja. Kafejnīca teica: "Es zinu, kas gaida tavu draugu. Cik daudz es drīkstu teikt?" Jēzus atbildēja: "Pasaki tikai to, ka tu esi kafejnīca blakus tālam ceļam." /"365 pasakas katrai gada dienai" J.Rubenis, M.Subačs //p.s. es neesmu ar Jēzu, es tikai googl'ā pārbaudīju vārdu salikuma "šad tad" rakstību | |||||||
comments: Nospied sarkano podziņ     |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}