![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Novērojums - cukura cenas, iestājoties zemeņu un citu zapšu sezonai kāpt ar galantiem palēcieniem pat ne dienām, bet stundām. Ne vella nevārīšu zapti no dāņu vai horvātu cukura, kas maksā latu kilogramā un vairāk. Dievgodvārds, tad labāk vērt ogas uz smildziņas un spraust dunduriem dibenā kaltēt saulē.
Mazpilsētas Mego ir pat aizkustinošs savā attapībā - ar muguras smadzenēm sajūtot tuvojušos visa kā cepināšanas svētkus, cenas cūkas šķiņķim un visādām tur kakla karbonādēm pāris dienu laikā uzkāpinājušās par apaļu latu. Cūkgaļa, starp citu, tāda pati kā pirms pāris dienām, nav ne eko , ne bio.
Gribētu jautāt ekspertiem un oikonomijas guru, vai šitentā ir nacionāla/lokāla tirgošanās īpatnība oder izplatīta pasaules prakse?