Šonedēļ būšu nodevusi 3 dižprojektus ar superīsiem termiņiem (Dies vien zina, kāda herņa tur būs sarakstīta), aiz kam jūtos tā, it kā pusmaratons būtu nojozts krosa ātrumā, un ar pilnām tiesībām un pienākumiem varēšu ķerties pie monogrāfijas "Paspēt pēdējā brīdī un nemaz nekaunēties no tā".
Tagad palūgšu atvainot, jo došos vienatnē piedzerties un atslieties stūrī.
Tagad palūgšu atvainot, jo došos vienatnē piedzerties un atslieties stūrī.