Man ir augsts sadzīves sīktraumatisms, apdegumi, skrāpējumi, lielizmēra skabargas, neidentificējami iegūti zilumi, tas viss ir mans. Es nekad neesmu griezusi veēēnas vai citādi darījusi sev pāri tik vulgārā veida (mūspusē to dara daudz izsmalcinātāk), es vienkārši tā izskatos.
Reiz sensenos laikos es mācījos slēpot kaut kādos tur Austrijas Alpos pie vietējās Cugšpices, un, jūs, dakter, neticēsiet, es visu nedēļu neko nesalauzu, pat ne roku, bet paša pēdējā dienā pret virtuves skapīti pārsitu galvu. Man ir bijušas ari sadzīviski iegutas zilas acis, kad es vienkārši iekritu nenorobežotā tranšejā, kuru tie maitas trubu licēji nebija laikā aizrakuši.
Pašlaik man uz rokas rotajas divi pušumi no karstas eļļas, un izskatās, itin kā kāds būtu mani svilinājis ar cigareti. Es jau gaidu, ka man uz ielas kāds piedāvās kādu bukletiņu, kā glābties no vardarbības.
Reiz sensenos laikos es mācījos slēpot kaut kādos tur Austrijas Alpos pie vietējās Cugšpices, un, jūs, dakter, neticēsiet, es visu nedēļu neko nesalauzu, pat ne roku, bet paša pēdējā dienā pret virtuves skapīti pārsitu galvu. Man ir bijušas ari sadzīviski iegutas zilas acis, kad es vienkārši iekritu nenorobežotā tranšejā, kuru tie maitas trubu licēji nebija laikā aizrakuši.
Pašlaik man uz rokas rotajas divi pušumi no karstas eļļas, un izskatās, itin kā kāds būtu mani svilinājis ar cigareti. Es jau gaidu, ka man uz ielas kāds piedāvās kādu bukletiņu, kā glābties no vardarbības.