Domās par garo un drūmo ziemu man uzmācās izmisums (tumsa gaismu apēdusi, mēness rāda tukšo pusi, lapas melnas nav vairs zaļas...), priekšā tikai darbs, darbs, darbs, un Kovīds pie tam es esmu sākusi lūzt un bojāties visās vietās, ok, pie tik cienījama nobraukuma jau daudz nevajag. Aiz izmisuma pieslēdzu Netflix un, lai piešķirtu dzīvei krāsas, vakar visu vakaru līksmi noskatījos mošķu kaušanu; tā kā austiņas īsti nebija pieslēgušās, Jaunkundze no blakus istabas nokausījās visas šausmas un piezīmēja, ka tagad man naktī būšot bail iet čurāt.
Tas būs kā bērnībā, kad naktī skrēji no tuļļas un priecājies, ka tevi neviens nav apēdis.
Tas būs kā bērnībā, kad naktī skrēji no tuļļas un priecājies, ka tevi neviens nav apēdis.