![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Par vēlēšanām neko neteikšu, visi jau būs pateikuši bez manis, nu ja. Varbūt vienīgi to, ka mūsu Mazciematā sestdien izskatījās kā pa augstiem svētkiem, tik daudz ļaužu, tādi svētdienīgi saģērbušies. Droši, ka sabraukuši no visas apkārtnes. Abos veikalos noteikti bija labs noiets.
Ūdens likteņupē Gauja bija gana auksts, bet es tā domāju, ka līdz oktobra pirmajai dekādei ir jāvar peldēt, un tad es vakar arī peldēju. Mazā Chodunskas jaunkundzīte skraidīja gar krastu un klaigāja: "Mammu, tu esi stulba? Nāc ārā!"
Vēl es domāju, ka likt cilvēkam, konkrēti man, mosties bez saules ir cilvēktiesību pārkāpums. Pelēkā gaismiņa aiz loga is killing. Pirmajās piecpadsmit minūtes pēc vardarbīgās mošanās man ir pilnīgi skaidrs, ka es esmu viena un vientuļa šajā aukstajā pasaulē, neviens mani nemīl un nekad nemīlēs, pat mans hipotētiskais sargenģelis ir mani atstājis, noteikti saldi guļ kaut kur mākoņos, pizģec, mēs visi nomirsim un visticamāk drīz, iespējams, es jau esmu beigta un atrodos kaučkādā pelēkā un saltā veļu valstī (skat. aprakstu iz "Tumšajām matērijām"), manu mirstīgo čaulu apēdīs žurkas, bet dvēsele viena mūžīgi klīdīs pa asfodeļu laukiem.
(Piedevām sapnī šonakt rādījās Omens, es cīnījos ar ļaunuma iemiesojumu, kurš visu laiku cēlās augšā, par spīti pielietotajiem pīlādžkoka iesmiem).
Par laimi Gaišie Spēki ir dāvājuši cilvēcei dušu. Vispirms siltu pēc tam aukstu.
Tuvējā veikalā spēku dienai sniedza divi vīriņi, kas pl. 8.15 iegādājās degvīna pudeli, paku batvīna ("Коль, а ты пиво будеш? Лучше вино?) un pamatīgu kasti ar dažādiem saldumiem. Veikaliņš tāds, piebildīsim, padārgs. Visu sortimentu viņi izvēlējās ar lielu rūpību (gurmani, ko domājies!), kur es jau kļuvu nervoza, jo tak gribēju pirms darba nopirkt tikai paku piena pie kafijas un pīrādziņu brokastīm. Beigu beigās viens no vīriņiem, laikam Koļa, vēl gribēja, lai to paku pārdevēja viņiem ar škērēm atgriež. Otrs viņu kaunināja: "Не тормози, видиш, девушка на работу опаздивает!" (Paldies, labo cilvēk, par to "девушка", protams. Es slauku asaras). Ārā ejot viņi smuki pieturēja man durvis, bet nākamais pircējs viņus sveica ar vārdiem "Ну что, трубы горят, сантехники?".
Patiesībā es tos vīriņus pilnībā saprotu. Arī viņi droši vien modušies bez saules.
Ūdens likteņupē Gauja bija gana auksts, bet es tā domāju, ka līdz oktobra pirmajai dekādei ir jāvar peldēt, un tad es vakar arī peldēju. Mazā Chodunskas jaunkundzīte skraidīja gar krastu un klaigāja: "Mammu, tu esi stulba? Nāc ārā!"
Vēl es domāju, ka likt cilvēkam, konkrēti man, mosties bez saules ir cilvēktiesību pārkāpums. Pelēkā gaismiņa aiz loga is killing. Pirmajās piecpadsmit minūtes pēc vardarbīgās mošanās man ir pilnīgi skaidrs, ka es esmu viena un vientuļa šajā aukstajā pasaulē, neviens mani nemīl un nekad nemīlēs, pat mans hipotētiskais sargenģelis ir mani atstājis, noteikti saldi guļ kaut kur mākoņos, pizģec, mēs visi nomirsim un visticamāk drīz, iespējams, es jau esmu beigta un atrodos kaučkādā pelēkā un saltā veļu valstī (skat. aprakstu iz "Tumšajām matērijām"), manu mirstīgo čaulu apēdīs žurkas, bet dvēsele viena mūžīgi klīdīs pa asfodeļu laukiem.
(Piedevām sapnī šonakt rādījās Omens, es cīnījos ar ļaunuma iemiesojumu, kurš visu laiku cēlās augšā, par spīti pielietotajiem pīlādžkoka iesmiem).
Par laimi Gaišie Spēki ir dāvājuši cilvēcei dušu. Vispirms siltu pēc tam aukstu.
Tuvējā veikalā spēku dienai sniedza divi vīriņi, kas pl. 8.15 iegādājās degvīna pudeli, paku batvīna ("Коль, а ты пиво будеш? Лучше вино?) un pamatīgu kasti ar dažādiem saldumiem. Veikaliņš tāds, piebildīsim, padārgs. Visu sortimentu viņi izvēlējās ar lielu rūpību (gurmani, ko domājies!), kur es jau kļuvu nervoza, jo tak gribēju pirms darba nopirkt tikai paku piena pie kafijas un pīrādziņu brokastīm. Beigu beigās viens no vīriņiem, laikam Koļa, vēl gribēja, lai to paku pārdevēja viņiem ar škērēm atgriež. Otrs viņu kaunināja: "Не тормози, видиш, девушка на работу опаздивает!" (Paldies, labo cilvēk, par to "девушка", protams. Es slauku asaras). Ārā ejot viņi smuki pieturēja man durvis, bet nākamais pircējs viņus sveica ar vārdiem "Ну что, трубы горят, сантехники?".
Patiesībā es tos vīriņus pilnībā saprotu. Arī viņi droši vien modušies bez saules.