![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
3. septembrī būs Bānīša svētki šite: http://www.banitis.lv
Man gan lielie svētki nepatīk, bet pat Bānītis ir mīļš un sirsnīgs, un personāls neuzbāzīgs, toties atsaucīgs, un es labprāt gribētu, lai viņus apmeklē tā kuplāk, un lai Dies nedo, neaiztaisa ciet pavisam. Kopš pēdējo reizi tur biju pirms gadiem trim, reisu skaits ir krietni apcirsts un ļauži no Gulbenes un Stāmerienas un vietas ar nosaukumu Paparde nevar tā vienkārši pl. 6.00 aizbraukt ar Bānīti uz darbu Alūksnē.
Vienvārdsakot projekta "Izklaidē savus Pēcnācējus" ietvaros apmeklēju varoņpilsētu Alūksne (Bānītis no Stāmerienas līdz Alūksnei un pēcāk atpakaļ), jā un izrādās Alūksnē ir iespaidīgs pils parks ar 18. gs. mazo formu architektūru. Man gan liekas, ka mēs neesam izauguši līdz tam, lai Alūksnes ezera krastā pliks un neaizsargāts stāvētu kāds 178X gada koka rondo ar oriģinālajiem gleznojumiem (debesis ar bezdelīgām un eņģeļiem), saukts par Aleksandra paviljonu, lai līdzpilsoņi ar nosaukumu VOVA, КОЛЯ, Ivars un citi izlauž paneļus un atstāj autogrāfus uz bezdelīgu debesīm. Kādu elektrisko ganu jau apkārt vajadzēja apvilkt, lai neizmauro. Tāpat Eola templim un Fīsinghofu mauzolejam.
Ezera otrā pusē ir Tempļa kalns, kur granīta Slavas rotonda savukārt uzcelta par godu gan zviedru gan krievu Ziemeļu kara karavadoņiem, no kā mēs varam ko mācīties.
Vai nu tajās vietās tiešām kas ir, vai arī es visu dienu nebiju ēdusi un glikozes līmeņa pazemināšanās izraisīja vēlmi palikt tur pavisam un nebraukt prom nekad. Kad Bānītis izsēdināja mūs Stāmerienā un piemiedz ar sarkanu actiņu pirms pazust aiz līkuma, man bija teju vai bēdīgi.
Jā, un tajā pusē IMHO ir visskaistākie meži, sākot jau jo Smiltenes, kur īpašās mastu priežu audzes.
Man gan lielie svētki nepatīk, bet pat Bānītis ir mīļš un sirsnīgs, un personāls neuzbāzīgs, toties atsaucīgs, un es labprāt gribētu, lai viņus apmeklē tā kuplāk, un lai Dies nedo, neaiztaisa ciet pavisam. Kopš pēdējo reizi tur biju pirms gadiem trim, reisu skaits ir krietni apcirsts un ļauži no Gulbenes un Stāmerienas un vietas ar nosaukumu Paparde nevar tā vienkārši pl. 6.00 aizbraukt ar Bānīti uz darbu Alūksnē.
Vienvārdsakot projekta "Izklaidē savus Pēcnācējus" ietvaros apmeklēju varoņpilsētu Alūksne (Bānītis no Stāmerienas līdz Alūksnei un pēcāk atpakaļ), jā un izrādās Alūksnē ir iespaidīgs pils parks ar 18. gs. mazo formu architektūru. Man gan liekas, ka mēs neesam izauguši līdz tam, lai Alūksnes ezera krastā pliks un neaizsargāts stāvētu kāds 178X gada koka rondo ar oriģinālajiem gleznojumiem (debesis ar bezdelīgām un eņģeļiem), saukts par Aleksandra paviljonu, lai līdzpilsoņi ar nosaukumu VOVA, КОЛЯ, Ivars un citi izlauž paneļus un atstāj autogrāfus uz bezdelīgu debesīm. Kādu elektrisko ganu jau apkārt vajadzēja apvilkt, lai neizmauro. Tāpat Eola templim un Fīsinghofu mauzolejam.
Ezera otrā pusē ir Tempļa kalns, kur granīta Slavas rotonda savukārt uzcelta par godu gan zviedru gan krievu Ziemeļu kara karavadoņiem, no kā mēs varam ko mācīties.
Vai nu tajās vietās tiešām kas ir, vai arī es visu dienu nebiju ēdusi un glikozes līmeņa pazemināšanās izraisīja vēlmi palikt tur pavisam un nebraukt prom nekad. Kad Bānītis izsēdināja mūs Stāmerienā un piemiedz ar sarkanu actiņu pirms pazust aiz līkuma, man bija teju vai bēdīgi.
Jā, un tajā pusē IMHO ir visskaistākie meži, sākot jau jo Smiltenes, kur īpašās mastu priežu audzes.