Božena Chodunska

Mīļo Garkājtētiņ, atvaļinājums ir cauri, lai dzīvo atvaļinājums. Viss bija labi tikai vajadzēja vairāk un vēl.

Dzīve nekad nebeidz pārsteigt, un tā pateicoties māmulītes iegādātajai „Latvijas Avīzei” uzzinu, ka pastāv ārstu prakse ”Aritmija”.
Un vēl es nezināju, ka Eurosport pārraida arī pasaules (!) čempionātu sporta veidā, ko mēs vislabāk pazīstam kā „Akmens, šķēres, papīrīts (viens, divi, trīs)”, ko gan man nav gadījies redzēt, bet man viss vēl priekšā, tāpat šis cēlais kanāls pārraidot meistarsacīkstes sporta veidā, ko sauc apmēram šaha bokss vai otrādi. Tā ir divcīņa abās šajās disciplīnās, un parasti tas kurš nonokdaunots boksā, pēc tam zaudējot arī šahā (es nevaru iedomāties, kāpēc, bet es jau vispār pat figūras nepazīstu, izņemot zirgu). Lieki sacīt, ka tāds sīkums kā svara kategorijas netiekot ņemts vērā.
Es saprotu, ka eirosports līdz šim no manis nav pienācīgi novērtēts, toties turpmāk es būšu cītīga tā vērotāja. Hiphopa čempionātu redzēju. Patika.
Tā kā uz Līžbetes vārda mums pienāk avīzes, konkrētāk Sporta avīze, es varu lasīt Agasi memuārus turpinājumos, ak, viņš ir tāds simpātisks plikpauris un labi raksta, lai arī mazliet īdētājs, bet kā tad nebūsi īdētajs, ja esi viss tāds tenisa izmocīts. (Man ir arī ļoti vecs sporta krekliņš, ko nekādi nevaru izmest, ar Agasi virsū, gan priekšā , gan uz muguras, kur viņam vēl gari mati.) Esam tikuši līdz tai vietai, kur viņš sapņo par Štefiju Grāfu (meitenes, turam čurikus, lai viņš vienreiz dabon to Štefiju (joks!)). Jā, tātad labā ziņa un morāle – ikviens var piepildīt sapni un dabūt savu štefiju, ja vien pats ir agasi.