Božena Chodunska

"Gribēju ar meitu aiziet uz "Nabuko". Bļaģ, biļetes nedabūju", šitā esot sacījis kāds kultūras darbinieks.
Man ir subkultūras programma, es ar māsu aiziešu uz Poteru.
Līžbete jau bija ar saviem draudziņiem un uz pirmizrādi pie tam, un tur "...mammu, saproti, tur cilvēki bija sanākuši tērpos ar zižļiem, bija Belatrikse un Dumidors, riktīgi vecs opis ar bārdu, un nevis bērni, bet pieaugušie kā tu un vecāki, tur bija viena rinda pilna ar sirmām omītēm, visas ar popkorniem, un visi plaudēja, un kad Strups nomira, viņi pacēla šķiltaviņas...tik fooorši!". Mēs savukārt varētu aiziet uz parasto cilvēku seansu vismaz ar slotām, ne ko?
Jā, un nu Līžbete ir iesēdināta autobusā kopā ar visu ķiķinošo komandu un noarhivēta basketbola nometnē. Un tur tak būs ZĒNI!(Tie burvīgie zēni). Jo brauc arī treneris Maigonis ar savējiem. Un vesels bars izstīdzējušu šķeistu esot jau slaistījušies apkārt ar savām somām un bumbam un čēesntkura izmēra kedām, un lūrējuši uz meitenēm, bet Maigonis sacījis, nekānebij, zēni brauks vienā autobusā, meitenes otrā, nebūs te nekādu morālās stājas grautiņu, hoho, bet tie tad esot kautri teikuši, ka tad jau varēšot vēlāk iepazīties, nu tad es tā saprotu, ka man būs daudz ko dzirdēt, kad pārbrauks mājās, jo it kā jau noslēpumi, saproties, bet zin' kā gribas dot kādu mājienu, ka gatis vai kaspars raustīja mani aiz bikšu lencēm.
Un, tā kā mazajai Chodunskas jaunkundzei ir pārgājiens un izklaides, es pēc Potera varēšu likt gurķu maskas un dzert alu, un rīt biskvītus un skatīties vai lasīt kaut ko garšīgu un nevērtīgu. Yes!

Tā kā nupat iepazinos ar faktu, ka "...Jaunā viļņa” vadītāja Ksenija Sobčaka braukāja miljonu vērtā automašīnā „AG Excalibur” ar numura zīmi „666”," (portāls kasjauns.lv), atcerējos kādu Klienta Gadījumu pirms daudziem gadiem, kad Zeme vēl bija jauna, saprotams, un, mani mazie draugi, mans darbs bija mazliet saistīts ar atbalstu jauno auto īpašniekiem un pircējiem. Tad nu lūk, pie manis reiz atnāca kundzīte, kura gribēja pirkt mazauto Citroen C5, ja nemaldos. Un viss šai kundzei bija ikdienišķs, gan balinātie mati, gan rozā jaciņš. Izņemot zelta (vai tam līdzīga materiāla) kulonu vai kā lai to nosauc, labas oluplūmes lielumā, kas karājās viņai iekš dekoltē taisni krūšu bedrītē, kad pārgājiena stāvoklī, un, kad viņa pārliecās pāri galdam, dreifēja tieši man acu priekšā, lai gan es centos neskatīties un domāt vairāk par tiem cīpariem. Jo attēloja šis smalki izmargotais kulons, ak mazo draudziņ, āža galvaskausu ar visiem ragiem, un apakš tā bija pentagramma ar visādiem vārdiem, ja nemaldos Kaspars, Melhiors un Baltazars ar bija izdaudzināti tur. Kundze gribēja pirkt auto, kura krāsa bija pēc manas saprašanas izlasāma apmēram kā Lusifer Rūž (pardon mai frenč), tātad kārtīgi sarkana. Lieki teikt, ka es biju sevisķi laipna, nu vēl laipnāka kā parasti, ja tas vien iespējams, visi 105 punkti pēc parastās laipnības skalas. Nezinu, vai viņa nopirka to auto, vai ne, bet es varu gana labi iedomāties, kā viņa brauc savā mazaja Lusiferrūž auto ar visu āža galvu, ja vien nav nopirkusi kādu melnu poršē ar sarkaniem ādas sēdekļiem.

Varat mest man ar virtuālo tomātu, bet man patika Potera filma, ka vai nu. Divas stundas vai ciktur ne par ko citu nedomāt? Tas ir krutāk kā dzert vai pīpēt vīnogu lapas.
Mājās nākot nopirku trīskāršo odekolonu, etiķete vēsta, ka "По рецепту Наполеона". Tikai 15 sekundes negoda un 49 santīmu un šis nepārspējamais odekolons dārza žurku atbaidei ir jūsu.
Pēcāk gan izrādījās, ka korķis lāga nenoslēdz, un tadgad eee...nu manā somā nekad negribēs dzīvot dārza žurkas.
Upd. (spoilers alert) - "vecajam" Ronam patīkami ticams vēderiņš, Malfoja nākotnes bārda spārda.