Božena Chodunska

May 24th, 2011

Tā nu 'viš i...

Name
Božena Chodunska

Navigation

May 24th, 2011

demo versijas

Add to Memories Tell A Friend
Dakter, ir tā, ka es bieži tā kā redzu to otro Boženu. Viņa ir tā kā veiksmīgāka par manu pašreizējo darba versiju. Viņai ir dārgākas drēbes, labāk apmaksāts darbs. Jo viņa ir drosmīgāka, viņa nekad nav nobijusies. Viņa ir darījusi tā, nevis šitā. X punktā viņa ir pagriezusies pa labi, nevis pa kreisi. Varbūt otrā Božena ir laimīgāka. Noteikti ir. Varbūt viņu mīl vairāk. Ej nu sazini. Es zinu, ko vienā vai otrā gadījumā darītu otrā, veiksmīgākā Božena, bet nevaru izdarīt tāpat, jo es neesmu viņa.
Vienreiz es redzēju Lauku Boženu. Viņa māk braukt ar traktoru, audzē kaut kādus dārzeņus un kaut kā kuļas. Pilnīgi iespējams, ka viņa pīpē un viņai ir trīs dēli, katrs no sava vīrišķa.
Un tad es vēl redzēju Bozenu, kura ir rakstniece. Viņa arī drusku glezno. Bet tā pa īstam, nevis tikai ar zīmuli garlaicīgās sapulcēs uz plānotāju malām. Man liekas, viņa tādu īsti algotu darbu nestrādā, tikai raksta visādiem žurnāļiem, un mati viņai nokrāsoti rozā.

Gaišo atmiņu mūžīgais starojums 7. Izpalīdzīgie pircēji

Add to Memories Tell A Friend
Atcerējos, kā pirms daudziem gadiem pirmo reizi pirku prezervatīvus, jo tie, kurus na haļavu no Amērikām bija atsūtījusi Tante, tomēr izbeidzās, kā jau viss labais dzīvē, un es biju nospriedusi, ka katrai sevi cienošai jaunkundzei jārūpējas par back-up, un galu galā nekad jau nevari būt drošs, kad pienāks laiks mīlēt. Tātad es nolēmu nopirkt prezervatīvus, pie tam aptiekā, jo Drogas un lielveikalu kases, kur mūsu dienās diskrēti un nevērīgi var iemest groziņā veselu bloku ar "like using nothing at all", šādu servisu nepiedāvāja. Aptiekā aiz manis bija sastājusies neliela rinda. Kad pienāca mana kārta, es palūdzu aspirīnu, zobupastu un nobēru kautkā šitā... "kautkādusprezervatīvus, betesīstinezinu, kuri ir labi, varbūt jūs zināt...".
Patiesi, patiesi, es jums saku, nav taisnība, ka Latvijā cilvēki ir neizpalīdzīgi! Par konsultantiem saskrēja vai visa rinda. "Ņemiet tos ar rozīti", ieteica meitene aiz manis, "tie ir tādi smuki".
"Varbūt tos sarkanos, tie ir ar visādām garšām", ieteica pārdevēja, bet kungs vidējos gados bija viskreatīvākais: "Tikai neņemiet poļu, citādi VIŅŠ var sākt runāt poliski!"
Es tomēr nopirku tos ar rozīti.
Powered by Sviesta Ciba