Pasludinu šodienu par starptautisko gada Slikto Matu Dienu.
Dari ko gribi, nestāv nekā.
Ja runājam par to vai ir svarīgi, kas ap ko griežas, tad man ir gan svarīgi, jo zināšanas par šo griešanos apmierina manu negausīgo ziņkāri un uzlabo apetīti. Laikā kad vecums nāk kā kuilis rūkdams, rožudārzus bradādams, bet lielā laime kavējas, iespēja uzzināt, ka varbūt tur aiz Lielā Suņa zvaigznāja dzīvo mazi zaļi cilvēciņi, ka Mēness ir veidots tieši no Čederas siera, un cilvēka ģentētiskais kods maz atšķiras no cūkdelfīna tā paša koda, dod spēkus no rīta mazgāt zobus. Es tiešām gribēšu zināt vai 2080. gadā kāds jau būs aizpirdis līdz Marsam vai ne.